Kleita » vīri

Nost ar netaisnību!

Laura — Fri, 16 Jan 2009 22:44:29 +0000

Vīriešu krekli ir garlaicīgi un nepārdomāti. Visas pasaules sievas iedalās trīs daļās:
1. kas gludina sava vīra kreklus, jo viņām tas patīk un tas noņem stresu vai atslābina tikpat cik pēdu masāža vai kādi citi mājas darbi
2. kas gludina sava vīra kreklus, jo visas labas sievas gludina vīru kreklus;
3. kas negludina sava vīra kreklus, jo daudz jautrāk ir šo laiku izmantot, rakstot blogu, ejot uz kino, vai strādājot.

Es esmu trešā – tā slinkā sieva. Man riebjas gludināt (tāpat kā izpildīt jebkuru citu mājas darbu ). Vīrs savus kreklus ved uz ķīmisko, kur par 1,50 Ls gabalā tiek saglabāts miers ģimenē.

Taču šorīt pēc ilgas pauzes no aizdurves izvilku gludināmo dēli un izgludināju vienu no savām jaukajām puķainajām

darba blūzēm. Un tad man palika žēl nabaga vīriešu kreklu. Blūzes ir puķainas, jaukas, noslēpumainas, seksuālas, caurspīdīgas, klasiskas, romantiskas, uzmundrinošas un atpogājamas. Bet krekli ir daudz, garlaicīgi, maisīgi, iestīvināti un grūti aizpogājami.

Man nepatīk netaisnības!

Tāpēc turpmāk, lai atbalstītu dzimumu līdztiesību – visas manas blūzes kļūs par krekliem. Tagad visiem krekliem mājās būs vienāda ķīmiska

atieksme par 1,50 gabalā līdz es nekļūšu par labo sievu, kas lieliski atpūšas gludinot.

Vieni no labākajiem krekliem ir atrodami un nopērkami šeit. Šī fabrika ar ir par kreklu līdztiesību.
www.shirtfactory.se

Mājas solis oranžajās apakšbiskēs

Laura — Fri, 14 Nov 2008 22:41:21 +0000

Kā mans vīrs saka: “Šī bija TĀ mēneša diena”. Tā mēneša diena, kad es nebiju nekas sabiedrībai – bet gan tikai sev, dēlam un savām mājām. Šodien pavadīju visu dienu mājās vienatnē ar sevi, Krišu, netīrām drēbēm, traukiem un citiem ideālās sievietes pienākumiem. Jocīgi, ka lai gan citreiz pēc šādas dienas esmu ellīgi feministiski noskaņota, šovakar jūtos lieliski atpūtusies. Bērna dienas ritms, trauku mazgājamās mašīnas gurdoņa, izvārīto un izcepto garaiņu gaisīgums atgrieza arī mani pie tādiem kā mierīgākiem sirdspukstiem.
Vienu dienu mēnesī jau var neatstāt pasaulei neko paliekošu, bet gan staigāt pa mājām smieklīgās biksēs, skaļi dziedāt The Power of Orange Knickers, nēsāt Krišu kukaragā un ļaut sev plēst matus.

Svinam!

Laura — Mon, 27 Oct 2008 20:16:58 +0000

Krišam ir izlīdis pirmais zobs. Šodien viņš pirmo reizi pats saviem spēkiem pievarēja pusi istabas roņu stilā. Māte nu ir izslējusi savu pāva asti un nevar atrast ne mazāko iemeslu, kāpēc pasaulē būtu jānodarbojas ar tik mazsvarīgām lietām kā mācības.

Kamēr bērns pēc roņošanās saldi guļ un vīrs komandējumā, gribas nosvinēt mazā cilvēka lielās uzvaras. Lai šovakar iet – Bailey’s ar ledu un žurnāls Joy ( 89 santīmi un iegūsti visu, ko slinka un lepna sieviete var vēlēties).

Sieva, viņas kašķis un Cēzara salāti

Laura — Wed, 25 Jun 2008 22:52:46 +0000

Viss sākās ar to, ka vīrs (man klāt neesot) pasūtīja Cēzara salātus, lai gan viņam teicu: “Pasūti manā vietā lūdzu, tikai ne Cēzara salātus”. Tā nu es iecirtos, ka neēdīšu un ka vajag klausīties, ko es saku. Bū, bū, bū. Vēl nejaukāk bija tad, kad tika atnesti slavenie salāti, jo biju jau izdomājusi plānu, kā visu dienu kašķēšos. Izrādās, ka salātos nav klasiskā anšovu mērce ( kuru, kā uzzināju, ka anšovi ir zivis – kategoriski atsakos ēst), bet gan lielisks itāļu pesto. Kašķis izrādījās vārgāks par cēzara salātiem ar parmas sķiņķi un pesto un nācās atzīt, ka ēdīšu gan. Salāti bija gardi, lai gan beigās noburkšķēju, ka pesto bija par daudz. Nabaga sievas kašķim nācās meklēt citu iemeslu.

Restorāns, kur kašķim nav vietas, ir atrodams šeit.