Kleita

šis stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām

Jaunas meksikāņu ēdienu receptes Jūlijs 20, 2011

Filed under: ēdieni — Marta @ 1:14 pēcpusdienā
Tags: , , , , , ,

Kaut kā nav noskaņojums receptes stāstīt daudz detaļās. Daudz svarīgāk ēst gatavotājam ir būt radošam un paeksperimentēt visādas produktu kombinācijas.
Tā piemēram, šajā Meksikas ceļojumā, visdīvainākā kombinācija līdz šim bijusi ar cūkas ādiņām.

Cūkas ādiņas tomātu mērcē

Te cūkas ādiņas nav kaut kas mazs kraukšķīgs, bet gan liela no mucas izvilkta cūkas āda, kas acu priekšā izcepta lielā daudzumā eļļas. Tās izmēri varētu tikt pielīdzināti spilvendrānai. Tā nu šo fritēto cūkas ādu nes mājās, salauž gabaliņos, kas jau sāk līdzināties tiem, kas atrodami mūsu veikalos. No ādas nokasa tur saskatāmās taukvielas un tad gatavojas šo čipšu masu iegremdēt kādā mērcē. Te iecienītāka ir zaļo tomātu salsa – silta. Var apcept drusku gaļu, jebkādu un tad pievienot sablenderētus zaļos tomātus ar vidēji stipriem zaļajiem čili. Neesmu pārbaudījusi, bet man liekas, ka mūsu veikalos var nopirkt 3 veidu meksikānu salsas. Sarkano, avakado un tad būtu jābūt zaļajai. Somijā vismaz var. Varbūt Prismā var nopirkt. Tad šajā siltajā masā iemērcē cūkas ādiņas un ļauj tām piesūkties. Tas neizklausās diez ko apetlītīgi, tomēr gardi. Tad šo visu ēd ar skābu krējumu un maigu sarīvētu sieru. Man sacīja, ka droši zaļo tomātu vietā var izmantot sarkanos. Nebūs tik skābeni, bet gardi tāpat. Un kāpēc, lai neizmantotu arī tās cūkas ādiņas, ko var nopirkt skaisti safasētas pie mums..

Vēl cūku ādiņas var arī izmantot salsās tortijām. Tikai šādā gadījumā derēt tās pavisam nelielos gabaliņos un saspiestas kopā ar tomātu salsu un sīpoliem. Garša spēcīga, sāļgana un meksikāniska.

Sausi makaroni tomātos

Šis ēdiens varētu būt ļoti iecienīts bērniem, kas neēd daudz garšu piesātinātus ēdienus. Vispār jau šis ēdiens ir visai līdzīgs makaronu zupai, par ko rakstīju iepriekš. Tomēr tā nav zupa, bet sausi makaroni.
Nelielā daudzumā eļļas apcep makaronus. Mans pavārs lietoja tādus mazus tievus makaroniņus kā spagetti – fideos vai kaut kā tamlīdzīgi. Acīmredzot makaronam šajā ēdienā nav jābūt resnam un košļājamam, bet viegli apēdamam. Makaronus cep uz mazas liesmiņas un noteikti to nevar devēt par fritēšanu kā iepriekš. Kad smalkie makaroni drusku apbrūnējuši, tad tiem pievieno samblenderētus pavārītus tomātus ar nelielu sīpoliņu un ķiploka daiviņu. Tomātu masu pievieno apmēram tādās pašās proporcijās, kā vārot rīsus, pievieno šķidrumu. Vēl šajā masā uz vārīšanas laiku ievieto zaļumus. Pavārs ielika kādus man nezināmus zaļumus, bet manuprāt te var likt sev iemīļotākos un tad pēc novārīšanas buntīti izņem ārā.
Tad ļauj makaroniem ātri izvārīties, sasūkties ar šķidrumu. Makaroni neizskatās ļoti izteiksmīgi, tomēr tie taču vārīti tomātos un tās ir spēcīgi :) . Vēl jau, protams, ir sāls lieta. Tam ieteikumus nedodu.
Šo pasniedz ne pārāk karstu, ar karoti skāba krējuma pa virsu, nedaudz uzgriezta avakado un sarīvēta maiga, labāk svaiga siera. Neticami, bet garšīgi!

Vēl dažas idejas, bet ne gluži receptes..

-) Galvenokārt visos iespējamos mājās un manā restorāniņā gatavotajos gaļas ēdienos, gaļa tiek novārīta pirms tiek izmantota tālāk. Vistas ēdienus, kur galvenā sastāvdaļa. piemēram, ir vistas šķiņķis, tas viennozīmīgi būs vārīts. Tam ir priekšrocība, jo no tā pāri paliek buļjons. Un arī vista nav tik trekna.
-) To pašu meksikāņi dara arī ar cūkas un liellopu gaļu. Izplatīti ir gaļu un arī pupiņas vārīt augsta spiediena katlos. Ātrāk gatavs un garšas paliek iekšā. Vēl šāda gaļa biežāk ir tik mīksta, ka pat šķīst ārā.  Un tas ir vēl viens no padomiem. Kad gaļa gatava, tad nepasniedz kaut kādu gabalu no tās, bet gaļu saplēš šķiedrās. Šādas šķiedras, tad liek visādās mērcēs un zupās, vai arī tortijās.

 

Gatavošanas pieraksti – otrā diena Jūlijs 14, 2011

Filed under: ēdieni — Marta @ 3:23 priekšpusdienā
Tags: , , , , , ,

Cūkgaļa meksikāņu gaumē

Sagriež cūkgaļu plānās šķēlītēs, ne kā gulašam, bet kā caurspīdīgai karbonādei. Apcep eļļā un uzber sāli.

Apcep daudz sīpolu un vidēji maigus zaļus čili piparus. Čili liek tik daudz, cik pats var paciest un kāda ir patikšana. Kad tas ir apglazējies pievieno apcepto cūkgaļu. Visam pievieno ilgi blanšētus blenderētus tomātus un arī tomātu pastu krāsai un garšai. Visu šo maisījumu sautē kādu pusstundu vai pat stundu. Kamēr gatavs.

Pasniedz ar rīsiem, makaroniem vai vislabāk ar tortijām. Man gatavojot radās jautājums, kāpēc tomāti pirms tam ir kādu brīdi jāblanšē/jāpavāra ar mizām un tad jablendē, jāpievieno un atkal jāvāra. Atbildi super labi nesapratu, bet iespējams tomātu skābuma dēļ. Garša tā ir labāka.

Sopes ar vistu

Šis ir kaut kas ļoti meksikānisks. Latvijā grūti dabūjams, bet ne neiespējami. Sope ir tāda tortija, kam pēc izcepšanas maliņas uzlocītas uz augšu kā tādam sklandu rausim vai karjalan piirakka. Tā rezultātā tortija liekās tāda kā biezāka. Tādai tai jābūt, lai uz tās noturētos dažādi gardumi. Brīva improvizācija kādi.
Sopes, ko šodien gatavoja mans pavārs bija tāda..
Sagatavo vistu. Vienkārši novārītu vistu saplēš strīpiņās. Meksikā viskaut ko labāk plēš nekā griež un vista tiešām labi plēšas. Vistai pievieno čili un sablendētu tomātu. Tad apcep eļļā no abām pusēm sopi jeb tortiju. Vēlams, lai tortija ir auksta, citādi tā uzsūc daudz eļļas. Kad sope apcepta un ir drusku kraukšķīga, tad tai virsū jāliek kāda mērce. Pavārs lika pupiņu pastu. (Kā to gatavo izstāstīšu nakamajā receptē). Pa virsu pastas slānītim uzliek sasildītu vistu, bet vēl pa virsu mazliet skāba krējuma un svaiga siera. Un tad vēl ēdot pa virsu vēl liek kādu no svaigajām pikantajām meksikāņu salsām.
Cits variants. Uz sopes var likt sarkanu salsu. To iegūst no sablendētiem, pavārītiem sarkaniem čili. Protams ne tādiem, ko var dabūt parastos mūsu veikalos. Tāpēc to droši vien varētu aizstāt ar kādu no meksikāņu gatavajām mērcēm. Tad pa virsu liek skābu krējumu, svaigu sieru un vēl ļoti gardu sarīvētu parmezānu, kas šai veģetārajai sopei piedod drusku sāļuma un kreptīguma.
Ja paveicas dabūt melnas kukurūzas sopes, vēl jo garšīgāk un aizraujošāk. Varam iedomāties, ka tas ir kas līdzīgs rupjmaizei.

Tātad pupiņu pasta.

Izvāra pupiņas. Mazas brūnas, mazas raibas, vai kādas citas pupiņas. Tā kā tas aizņem vairākas stundas, tad droši var ņemt kādas no jau koncervētajām pupiņām, kas nopērkamas veikalos. Tikai ne baltās, tās ir mīkstākas un nebūt neizskatās meksikāniski.
Apcep nedaudz sīki sagrieztu sīpolu, tam pievieno pupiņas. Pupiņu sķidrumu daļeji arī. To ārā nelej, bet skatās, vai masa sanāk baigi bieza un vai nav drusku jāatšķaida. Pupiņām gan piemīt īpašība sabiezēt. Tāpēc kādu laiku pupiņas silda un tad ņem stampu/glāzi vai burciņu un visu sastampā. Pupiņām ir jāizšķīst un jāveidojas biezai šokolādīgai masai. To vēl drusku pavāra un tā ir gatava lietošanai jebkur.
Pupiņu pastu garšīgi ēst brokastīs ar olu kulteni un tortijām. Vēl var olas cept/vārīt tieši pupiņās iekšā. Vēl liek uz šīm pieminētajām sopēm. Vēl ēd ar visu citu iekš tortijām.

Padoms!
Ja kādu garšu gribas vēl atsvaidzināt un padarīt meksikāniskāku, spiežam virsū laimu! Piemēram vistas zupa ar laimu ir burvīga. Arī tortiju čipsi, ko pie mums sauc par nachos ar svaigu laima sulu ir gardi.

 

Pirmā diplomēta pavāra mācībstunda Jūlijs 13, 2011

Filed under: ēdieni — Marta @ 6:58 priekšpusdienā
Tags: , , , , , ,

Atkal esmu Meksikā. Šoreiz man ir tā laime atvaļinājuma laikā attīstīt savu kāri uz ēst taisīšanu un ēšanu. Drauga ģimene man ir sarunājusi apmācības pie vietējā restorāna/kafejnīcas pavāra mācībstundas. Tām nav nekādu priekšnoteikumu un tās ir bez maksas. Laipnais pavārs pat labprāt man maksātu, ja es viņam palīdzētu visas dienas garumā ne tikai rīta pusē, pagatavot ēdienu. Šodien vēl uz darbu dienas garumā nebiju gatava, bet tikai kāri mācīties. Un tātad pēc kolēģes ieteikuma te es varētu piefiksēt receptes. Visas protams nav pasakainas un ir gluži vienkāršas, tas ir tāds ekonomiskais restorāniņš. Un vispār daudz kas Meksikā tiek gatavots no lētām sastāvdaļām. Diemžēl ir arī tādas, kuru mums nav. Par to aizstāšanu katram jādomā radoši.

Sēņu zupa jeb sopa de hongos
Katlā apcep videji sagrieztu sīpolu. Ļauj tam nedaudz karamelizēties. Pievieno četrās daļās sagrieztus svaigus šampinjonus. Tos arī pacep kādu brīdi. Tā kā sēnēs ir daudz ūdens, tad tomēr negaida kamēr tās izcepsies un saruks pavisam maziņas. Tad pievieno ķirbja ziedus. Šī ir sastāvdaļa kādas mums nav. Tas ir tāds saldens veidojums, ko varētu aizstāt ar pašu smalki sagrieztu ķirbi, cukini vai kādu līdzīgu maz izteiksmīgu dārzeni. Tad zupai pievieno buljonu no sīpolos un ķiplokos novārītas vistas. Un apjomam, ja vēl vajag var pievienot ūdeni un tad kādu kubiņu, vai pulveri kas līdzīgs vegetai, bet ne tik nomācošai.
Zupu kādu laiku pavāra un garšai vārīšanas laikā katlā ievieto ar diegu sasietu zaļumus. Tomēr tos zupā neatstāj un pirms pasniegšanas izņem. Laikam, lai zupa būtu dzidrāka.
Zupa ir gatava. Tā ir viegla, bez spēcīga aromāta, bet patīkama. Lai tā būtu meksikāniskāka pavārs zupas šķīvī iemaisa nedaudz zaļo tomātu salsu vai pie mums to gluži vienkārši varētu aizstāt ar saberztu/svaigu čili pipariņu.

Makaronu zupa jeb sopa de pasta
Kā saka mans skolotājs/pavārs :) , tad meksikāņu ēdienu pamatā ir tomāti, kas sablenderēti ar sīpolu un ķiploku. Arī šai zupai tas ir pamatā.
Sāk gan ar ko citu. Kā izrādās, ja vēlas likt zupā makaronus un zupa netiks uzreiz apēsta, vai arī grib nodrošināties pret gluži ierastu makaronu pārvārīšanu/izšķīšanu tos pirms tam ir jāapcep. Makaronus – maza izmēra – cep vai fritē lielā daudzumā eļļas. Tad tos notecina. Tad veic iepriekš aprakstīto blenderēšanu. Pēc manas mājas mātes rādītā, tad šādā veidā pat varētu sablendēt lielāko daļu zupai nepieciešamā sķidruma. Pavārs gan ir taupīgāks un sablendē vien kādu litru, bet pārējo aizstāj ar ūdeni un tomātu pastu. Zupā var likt arī spinātus vai ko citu kas ir mājās. Un tad vāra kamēr makaroni gatavi. Laikam vajag arī sāli, bet par to īsti izteikties nevaru, jo tas man nav super būtisks.
Zupu pasniedz ar tādu pašu, vai meksikāniskāku. Tajā var iespiest laimu, pievienot nedaudz avokado, iegriezt zaļu čili pipariņu vai pat iemaisīt kādu gluži spēcīgu pipariņu.

Vista ar rīsiem un čipotles piparu krēmu

Vista vienkārši vārīta. Rīsi vienkārši balti un vārīti. Čipotles piparu krēms, vienkāršs, bet ne tik iespējami izdarāms Latvijā. Jāpārbauda veikali vai tiešām šos brīnumainos pipariņus koncervētus nevar nopirkt. Somijā retos veikalos var. Tātad krēms. Nav jau baigais krēms, bet drīzāk silta mērce.
Atkal sablendē iepriekš minēto masu ar svaigiem tomātiem, nedaudz sīpola un ķiploka. Ielej to siltā katlā, kurā ir drusku izkausēts sviests. Pacep/silda. Pievieno vēl šādu pašu masu tikai ar kādiem diviem koncervētiem čipotles pipariņiem un to mērci. Un pievieno kādu devu skābena krējuma. Šķidrais un saldais krējums nez vai derēs. Tad šo jaunu blendēto masu pievieno siltajai masai, bet pievienojot visu laiku maisa, lai krēms nesaiet kunkuļos. Pavāra kādas minūtes 10 – 15, lai tomāts izvārās. Un gatavs. Pasniedz kā mērci baltajiem rīsiem un vārītajai vistai, bet pa virsu kaisa sagrieztas koreandra lapas.
Ar ko varētu aizvietot čipotles īsti ideju nav. Tas ir tāds ass, dūmakains pipariņš. Varbūt atbilde jāmeklē citur.

Gaļas sautējums Meksikas ziemeļnieku gaumē

Šis ir tāds dīvains sautējums. It kā daudz sastāvdaļu, daudz gaļas, bet grūti saprotams, jo nav nekādas baigās mērces, īpašas garšas dominances vai kā tamlīdzīga. Gluži vienkārši sautējums, kas mūsu apstākļos der pie kartupeļiem, bet Meksikā pie tortijām.
Apcep sīpola strīpiņas. Apcep daudz zaļas paprikas strīpiņās. Pievieno kaut ko kas te līdzīgs chorizo. Svaiga, bet tāda kā vītināta desa. Tad pievieno kādu sauju bekona. Visu turpina cept. Pievieno maltu liellopa un arī maltu cūkas gaļu. Visu cep līdz visu gaļu sulas ir saplūdušas kopā. Pievieno kaut ko sālsveidīgu. Principā tas ir viss. Nekādu čili, piparu, nekā tāda. Es gan pievienotu labu birumu melno piparu un vēl kaut ko prasās, bet pavārs tik apber ar svaigu pēc govs drusku garšojošu sieru un iedod tortijas.

Šovakaram pietiks, citādi vēders sāk kurkstēt. Ne jau tāpēc ka atminas, ka šodien viesojās arī vietējā McDonalds, bet droši vien tāpēc, ka rīts atkal gaidāms ar gatavošanas idejām, kuras atvaļinājumā šoreiz nav jārada man.

 

 
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.