Man šeit silta ziema ar vecmāmiņas mīļi adītiem un eksportētiem cimdiem rokās.
Apskaties zem gultas! Oktobris 31, 2008
Kādā 1909. gada vācu konversācijas vārdnīcā par latviešiem sacīts, ka tie ir strādīgi (agrākajā izdevumā “strādīgi” vietā ir ” bailīgi”), pacietīgi un lokani, vaļsirdīgi, viesmīlīgi, bet neuzticīgi un apslēpti pret saviem kungiem. Savukārt, kādā tā paša laika J. Velmes izdevumā minēts, ka latvieši ir lieli individuālisti, kas grib rīkoties katrs par sevi. Tie ir sīksti un izturīgi. Pat visnelabvēlīgākajos apstākļos viņi palikuši nesalauzti un izturējuši līdz galam.
Kad man cittautietim jāstāsta par to, kāds tad ir tas latvietis, neko vairāk par “strādīgi” un “skopi” nevar izdomāt – tagad varēšu izvilkt špikeri. Jo pa šiem simts gadiem gandrīz nekas jau nav mainījies.
Un tomēr… Latvieši, sajūtot, ka tie “kungi” ir sen jau kā projām, sāk no gultas apakšām pa lēnām izvilkt savu godīgumu un taisnīgumu. Par to liecina 2 neapgāžami fakti:
1. Shodien manam turku draugam Ozi piezvanīja no Turcijas vēstniecības Rīgā un paziņoja, ka kāds (pieņemsim, ka latvietis) ir atnesis pirms 2 nedēļām nozaudēto pasi un telefonu. Ozi lūdza man nodot sveicienus visiem foršajiem latviešiem, kas lasa Kleitu. “My respect for latvians.” – viņš saka. 
2. Arī es, kad nesen vienkārši atstāju telefonu 18-tajā trolejbusā – jau vieglprātīgi cerēju, ka drīz būs jauns nesaplīsis telefons. Iztēlojos, kā visiem draugos sūtu vēstuli par telefongrāmatiņas nozaudēšanu un tad vismaz kādu nedēļu saņemu daudz vēstuļu. Bet nekā. Tika sazvanīta mana mamma un kāda nenormāli jauka Elīna no Purvciema, atrasto telefonu nodeva atpakaļ. Un bija visai pierunājama pieņemt nelielo atlīdzību.
Nu ko, foršais latvieti, paldies par 2 telefoniem un pasi. Tiešām paldies. Pastāsti, kas tur vēl Tev zem tās gultas labs paslēpies!?
Pavisam īsts Barišņikovs Augusts 22, 2008
Es kā īsta latviete nekad nelūgtu kādai slavenībai, kas vienkārši atpūšas, ar sevi nofotogrāfēties. Kur nu vēl ne tikai slavenam, bet arī ļoti cienījamam cilvēkam. Man tas liekas vienkārši nepieklājīgi un stulbi. Taču, ja parastā trešdienas vakarā pustukšā Andalūzijas Sunī ienāk Mihails Barišņikovs, vaigi paliek sārtāki un sirds sāk pukstēt straujāk.
Tad nu lūk te ir pierādījums. Viņš tur mana dēla roku un mēs esam metuši pie malas savu latvietību. Krišs būs baletdejotājs – tur nav šaubu.
Lai gan viņa slaveno deju ar krēslu YouTubaa nekādīgi nevarēju atrast, apskatiet šo no filmas “Baltās naktis”, ko vajazētu laikam noskatīties ( esot tās pašas, ko Marta lasījusi krieviski). Vēl arī atradu viņa fanu lapu – būs jāreģistrējas un jānosūta viņiem mūsu bilde. Tas, ka esmu viņam pieskārusies, noteikti dos man kadas privilēģijas. http://www.mikhailbaryshnikov.net
Diez vai Kerijai Bredšovai arī tā dega vaigi kā man… Noteikti.
Atkal nabaga latvieši pēdējie Augusts 1, 2008
Letas ziņa: “Tikai 20%-30% piecpadsmitgadīgu Latvijas skolēnu vidū ir interese par lasīšanu, liecina Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP) 2006. gada rezultāti. Tas ir procentuāli krietni mazāk nekā citās SSNP pētījumā iekļautajās valstīs, un Latvija starptautiskajā ranga tabulā atrodas pēdējā vietā, vērtējot skolēnu attieksmi pret lasīšanu. “
Cik atceros 15 gados cilvēks beidz pamatskolu, kur 9 gadus jālasa visādi latviešu rakstnieku brīnumdarbi, vispār izlaižot pārējo pasauli. Nav brīnums, ka tikai katrs 5 – 3 skolēns spēj uzturēt “interesi” par literatūru. Tāpēc pieņemot, ka Latvijas vidusskolu programma ir kaut mazliet interesantāka un iespaidiem bagātāka – ir pamats domāt, ka 18-gadniekos procents iespējams varētu būt pieaudzis līdz 50% un mēs jau varētu ranga tabulā cīnīties pa augšu ar citiem eiropas interesentiem.
Un vispār, ja pieņem, ka cilvēks, kurš “interesējas par lasīšanu”, arī kaut ko izlasa un veidojās par domāt un rīkoties spējīgu sabiedrības daļu, manuprāt, 20%-30% ir pat ļoti labs un cerīgs rezultāts.
Šovakar esmu optimiste.
Laura
Marta
Pēdējie komentāri