Kleita

šis stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām

Aristokrāte ar personīgo pedikīra studiju Jūnijs 18, 2009

Labrīt!

Šodien pamodos piecos no rīta. Īsti nezinu ar ko tas ir izskaidrojams, bet sajūta ir laba. Esmu ieguvusi vismaz 3 stundas tikai sev un tas ir brīnišķīgi.

Tāpēc Kleitai varu pastāstīt pāris jaunumus savā dzīvē:

1. Esmu ieguvusi augstāko izglītību un nolikusi arī latīņu valodas eksāmenu filologos. Un vasaras ” brīvlaiks” var sākties. :)
2. Turpinu savu downshifting programmu. Pie šī punkta varam arī apstāties, jo te būs vairāki apakšpunkti:

Mana jaunā platmale (modelis - Krišs)2.1. pirms mēneša atteicos no biežas restorānu un kultūras pasākumu apmeklēšanas, protams, to vēljoprojām daru, bet svētkos
2.2. tāpat iegādājos ļoti skaistu saules platmali un paziņoju, ka atsakos sauļoties (man ir alerģija no saules) un apmeklēt solāriju ( to izmantoju, lai gadiem slēptu savu patieso bālo un protams aristokrātisko ādu).
2.3. abonēju žurnālu Mūsmājas – tas kļuvis par ļoti aizraujošu žurnālu un ar nepacietību gaidu jau nākamo – līdz ar to atkrīt bildīšu žurnālu iegāde, kad gribas ko skaistu un var iegūt dažādus labus padomus “mājas solim”.
2.4. sāku izmantot visus savus dzīvē iegūtos un neizmestos krēmu, šampūnu un dušas želeju paraudziņus, tāpat esmu nopirkusi Dzintara šampūna un balzama komplektu
2.5. iegādājoties vīnu – limits 3.50, galva sāp tikai reizēm
2.6. grāmatu iegāde – šitas gan ir sāpīgi. Ieejot grāmatnīcā kožu nagos – ni, ni, ni. Tā vietā ir ideja publicēt manu vēlamo grāmatu listi, lai, ja kāds vēlas pēkšņi man ko uzdāvināt – trāpītu desmitniekā. Kā arī ik pa reizei iegriežos lietoto grāmatu veikalos (uz Čaka ielas, Jumavas grāmatnīcas pagrabā un Roberts Books).
2.7. Darbadienās ik pa laikam pusdienas aizstāju ar rīsu un ūdens kūri. Ķīniešos nopirktā lielā rīsu porcija par 1.30 Ls un ūdens, kas darbā ir bez maksas. Ideāla maltīte un var mierīgi izvilkt līdz vēlām vakariņām mājās.
2.8. Un visbeidzot mans pēdējais jaunievedums – mana personīgā manikīra un pedikīra studija. Jau vairākus gadus veicinu skaistumkopšanas salonu ekonomisko izaugsmi Rīgā. Tagad esmu stingri nolēmusi – manikīrs ārpus mājām ne biežāk kā reizi 3 mēnešos un pedikīrs reizi 6 mēnešos. Tā nu vakardien Drogās par 15 Ls iegādājos visu nepieciešamo un vēlāk mājās pie 100g Kultūras mērcēju kājas grīdas mazgāšanas spainī. Ziniet baigi labā sajūta! :) Ko vēl cilvēkam vajag – ču ču kultūras un karsta ūdens pelde pēdām.

Lieki gan piebilst, ka visa mana downshifting programma draud izgāsties, jo neprātīgi esmu iemīlējusies kurpēs par 100 latiem. Es domāju un pārdzīvoju jau vairāk kā nedēļu. Drīz iešu uz tām apskatīties vēlreiz… Varbūt vairs nebūs mans izmērs. :)

Bet ko nu par skumjo… Downshifting rulz!

 

Kas tas par seksīgu zaķi? Janvāris 8, 2009

Filed under: kleitas — Laura @ 10:56 pēcpusdienā
Tags: , , , , , , , , , ,

Laba darbiniece

Viņai acīmredzami ir brīvais laiks, lai sevi apkoptu. Viņai ir nepārspīlēta gaume kleitas izvēlē (piedurkņu un pašas kleitas garums), kas mazliet robežojas ar sava auguma pārlieku aktualizēšanu, bet kāpēc gan ne, ja piedāvājumā ir šādas kājas un dekoltē. Viņai ir seksīgas kurpes un kā redzam viņa raitā solī spēj veikt ar tām pat attālumus līdz sapulču telpai. Viņa mēdz sagatavoties sapulcei, kā arī tajā visu pierakstīt (par to liecina mape). Un vēl viņai ir simpātiski vaibsti, jauks smaids un noteikti vienmēr ļoti svaiga elpa.
Ko mēs no tā visa varam mācīties?
- Ir labi būt labai… darbiniecei. Viltīgi nomaskēts, bet tomēr vajadzīgajās vietās apspīlēts tērps. Mape. Seksīgas kurpes. Un smaids. :)

Tā nu es šogad esmu apņēmusies ne tikai sportot, būt jaukāka un atvērtāka pret seniem un ne tik seniem draugiem, bet arī būt laba darbiniece. Jau ir pagājusi pirmā šī gada nedēļa un atskatīsimies, kas tad jau ir izdarīts šo apņemšanos labā:

1. Apmeklētas 3 sporta nodarbības
2. Nopirkti distanču slēpju zābaki
3. 2 reizes taisītas vakara presītes ģimenes lokā
4. Apskatītas biļetes uz Londonu marta sākumā, lai apciemotu senu, bet burvīgu draudzeni
5. 4 reizes beidzot darbu, sakārtots galds
6. Darbā ieviesti maiņas apavi.

Taču par spīti  ieguldītajām milzīgajām pūlēm pagājušajā nedēļā, šodien nežēlīgā, bet godīgā cīņā neieguvu Nedēļas kolēģa nozīmīti. :)
Cīņa turpinās.

P.S. Lasi Kleitu arī seksīgajā zaķu portālā www.espati.lv

 

Kleitu paradīze Augusts 11, 2008

Filed under: kleitas — Laura @ 11:56 pēcpusdienā
Tags: , , , ,

Manā paradīzē noteikti būtu kāds, kas man visu laiku masētu pēdas. Grāmatu veikalu paradīzē būtu sakārtotas grāmatas pēc noskaņojumiem. Kleitu paradīzē nebūtu nevienas neglītas kleitas, pie tām būtu pievilktas ērtas augstpapēžu kurpes, kas nespiež, neberž un nelūdzas doties mājup. Un visbeidzot, kleitas uzlūgtu seksīgi strīpainie uzvalki un grieztu tās veiklā dejā.


Katram ir savas iedomātās paradīzes. Izrādās, ka kleitu paradīze atrodas kādā Stokholmas lielveikalā. Parasts kleitu veikals – taču tur nebija nevienas, vēlreiz atkārtoju, NEVIENAS neglītas kleitas. Jauka mūzika, kas rosina domas par dejām un tikai vienkārši skaistas kleitas. Par spīti Kerijas Bredšovas uzburtajam sapnim par lēkšanu pāri peļķēm ar nežēlīgi augstajiem papēžiem, tajā veikalā ir sajūta, ka kurpēm ir pilnīgi niecīga loma.

Mani pārņēma skumjas, ka visi šīs vasaras kleitu pasākumi jau garām. Aizbrauciet vai ievērtējiet mājas lapu man par prieku – www.coast-stores.com. Vienkāršs veikals, vienkārša mājas lapa – bet kleitas priekš meitenēm, kam nav nekāda sakara ar Keriju no Ņujorkas.

P.S. Par ļoti lētu priekš austrumeiropietēm gan šo paradīzi nenosauksi, bet Cenu paradīze jau mums ir – tā nav ne jāiedomājas, ne tālu jāmeklē.

 

augstpapēdenēs Jūlijs 11, 2008

Filed under: atklājumi — Marta @ 6:04 pēcpusdienā
Tags:

Augstpapēžu kurpes uzvelku divas trīs reizes gadā. Man pat ir divarpus pāri šādu kurpju. Tātad vienreiz vienas, otreiz otras, bet trešā reize paliek uz jautājuma zīmes. Kurpes ir skaistas. Atzīstu, ka man patīk kā tās izskatās un ejot pa ielu varu just, ka daru kaut ko populārā skaistuma dēļ.

Šodien bija šā gada pirmā reize (tas, ka pa mājām staigāju kurpēs uz augstiem papēžiem, lai tās ievalkātu otrajai reizei šogad, neskaitās).

Bez ierastajām grūtībām, kas jāpiedzīvo uz šādām kurpēm, kā sāpēm pēdu spilventiņos, līdzsvara problēmas un kopumā ciešamas gaitas iegūšana, saskāros ar vēl divām. Tās gan nesāpīgas un varbūt mazlietiņ dīvainas. Tātad – mirklī, kad paceļos pirkstgalos par 8,5 centimetriem, un nostājos kāpņu galā ar nolūku doties lejup, pārņem neliela baiļu sajūta no augstuma. Jā, izklausās pārspīlēti. Bet tiešām dažas sekundes ir nepieciešamas, lai aprastu, ka tagad esmu garāka, ka viss man apkārt ir zemāk, un ka es nebūt neesmu uzkāpusi uz kāda augsta un nestabila krēsla no kura man nevajadzētu nokrist. Tāpat arī labāk pietupties, kad jāiet gar kokiem, kas līdz šim sniegušies virs galvas.

Otrā grūtība, kas ir pavisam garlaicīga un vispār jau pašsaprotama, taču kedās tādu nemana – pilsētas celiņi. Nav nemaz jābūt Vecrīgā un jācīnās ar bruģi, lai visas bedrītes un slīpumi pilsētas ietvēs atgādinātu, kas tev šodien kājās.

Un tātad, atlikušo vakaru pavadīšu kedās. Un šodien drīkst teikt – pārmaiņas pēc:).

 

 
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.