Nedēļas nogalē pabiju Lahti slēpošanas sacensībās, kur, cīnoties ar aukstumu un mērenu interesi par apkārt notiekošo, novēroju milzum daudz brīnišķīgu cepuru. Izmantojot jaunu rīku, tās arī nodemonstrēšu:
Un vispār arī Somijas prezidentei Tarjai Halonenai nav nekādu iebildumu staigāt tādās pašās cepurēs kā tautai, kuru viņa reprezentē.
Esmu dzīva un laimīga, vienkārši vienu mēnesi neizdevās sevi pierunāt neko te uzrakstīt.
Pa Ziemassvētkiem un Jauno gadu mani pārņēma vaļība un negribējās neko rakstīt pat par izlasītajām grāmatām – Hulio Kortasāra “Kāds vārdā Lūkass”, Gunta Bojāra “Zīda čūska” un Edvarda Lūkasa “Jaunais Aukstais karš”. (Pirmā no minētajām lieliski bagātina sajūtas par Latīņameriku.)
Negribējās pieminēt šo laiku, kad teju visi man novēlēja atgriezties mājās pēc maģistrantūras beigšanas. Kad mājās tagad durvis tiek slēgtas divām atslēgām, logi aiztaisīti ar visiem kloķiem, un ģimenei jāpieņem dažādi mēri saistībā ar masu noskaņojumu.
Negribējās arī atcerēties, ka šajā laikā man izdevās sastrīdēties ar gandrīz ik vienu. Un arvien vēl neesmu beigusi strīdēties. Galvenais, ka par muļķībām! Vakar, piemēram, draudzeni mēģināju nokaitināt līdz baltkvēlei, bet šodien dusmojos un kaunos par sevi. Es sirsnīgi atbalstu strīdēšanos, bet ne muļķīgu.
Vēl mēģināju aizmirst, ka Jaungada naktī man nebija apņemšanās saraksta. Man prātā bija vien apjukums, kura laikā mēģināju uzburt kādu vēlēšanos. Vajadzēja apņemties vismaz ko vienkāršu – piemēram, mans draugs apņēmās tupmāk veikalos nepirkt maisiņus, bet staigāt apkārt ar mugursomu vai auduma kuli. Īzī.
Un šīs piezīmes nav sūdzības vai bēdas. Tās vienkārši nav jautrības kā Lauras “Suns funs”.
Taču esmu bijusi divās dzimšanas dienas ballītēs, nakamnedēļ laižos uz Lilli un Briseli, tā, ka ceru, ka sekmīgi atgriezīšos Kleitā.
Vakar biju foršā ballītē. Tā saucās saunas ballīte aktīvajiem studentiem, kas palīdzējuši citas ballītes rīkošanā mazāk aktīviem studentiem. Vieta interesanta – pie Tamperes stacijas senatnīgā vagonu noliktavā (skat.bildē), kur ikdienā kāju spert negribētu un, iespējams, tur tika novērots vienīgais klaiņojošais kaķis Tamperē. Vieta pieder tehnisko studentu Tējas klubam, kas nodarbojas ar studentu izklaidēšanu un nodarbināšanu. 
Vispār Somijā ir ļoti aktīvas studentu organizācijas vai studentu klubi. Tādu var izveidot teju jebkādu interešu vadīts un nemaz ļoti nepiepūloties ir iespēja saņemt arī valsts finansējumu savam mērķim. Es esmu organizācijas ISOT bez-atbildības un pagaidām nereģistrēta biedre. Arī šī organizācija nodarbojas ar Tamperes starptautisko studentu izklaidēšanu un viņu dzīvju uzlabošanu. Sekmīga organizācija. Ar ballītēm tiek pelnīta nauda citām ballītēm.
Un tomēr, kad notikusi jauka/jautra ballīte ar visiem atbilstošajiem faktoriem, nākamā diena ir draņķīga diena. Un nevis tāpēc, ka iepriekšējā vakarā būtu lietots alkohols vai vēlu nākts mājās, vai tāpēc, ka Somijā kāds nolēmis tieši šajā laikā nošaut savus līdzcilvēkus.. bet vienkāršu egoistisku iemeslu dēļ – nākamā diena nav jautra. Un, ja nākamā diena nav jautra, tad sākās paģiras no iepriekšējās dienas priekiem. Viss šķiet slikti. Apkārt nav kaudze cilvēku ar ko sarunāties, pasmieties un aizrauties. Ja nav melns, tad ir balts.. un te to nozīme, iespējams, jāsaprot ačgārni.
Laura
Marta
Pēdējie komentāri