Kleita

Ir tādi cilvēki, kas pa dzīvi iet viegliņām. Es viņus vēroju, apbrīnoju, taču nekad netapa skaidrs, kā tas viņiem izdodas. Tagad esmu iemācījusies ar tāpat – tā pavisam viegli un gaisīgi. Sajūta, ka, pirmkārt, man ir viegli pašai ar sevi, otrkārt, man ir viegli ar apkārtni un apkārtējiem, treškārt, man ir viegli ar saviem mazajiem sapņiem, jo tie šķiet realizējami.
Protams, ir arī otra puse vieglumam – pastāvīgi aizmirstās “nesvarīgais”, liekas, ka nauda aug kokos un trūkst vārdu tiem, kam šobrīd kājas tādas smagas smagas.

Taču kā kādā viedā Raimonda Paula dziesmā dzied Ance, ka dzīve ir kā šūpoles – tā gan jau pēc kāda laika tās šūpoles apstāsies un būs vien jālec atpakaļ uz zemes. Bet pagaidām lecam pa vecam…