Kleita

šis stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām

“Blūza brāļi” Vappu laikā Aprīlis 24, 2009

Pēdējā gada laikā esmu diezgan intensīvi iepazinusies ar tehniskās universitātes studentiem, kas allaž, uzzinot manu studiju specialitāti, izrāda nelielu apbrīnu un pauž, cik tas noteikti ir interesanti. Jā, žurnālistiku studēt ir interesanti, bet kopš pazīstu šo plašo tehnisko studentu loku, es mēdzu apskaust arī viņus. Piemēram, šajā laikā vappu jeb maija svētku laikā. Uz to, ka man taču beidzot būtu viņi jāapskauž, viņi man norādīja paši, lai gan man jau  pašai bija skaidrs, ka tieši tas ar mani notiek.

Jau divas dienas Tamperē svinam Vappu un svinības turpināsies vēl vismaz nedēļu vai pusotru. Tas ir ideāls laiks, kad būt studentam, tūristam vai vienkāršam somam Somijā. Šajā laikā valda trakulības, pārģērbšanas un piedzeršanās. Kāds soms vakar sašutis sprauslāja, ka nupat nejauši iedzēris ko bezalkoholisku un tas izjaucis viņa šā gada vappu apņemšanos.

Un smieklīgi, ka šis ir jau mans trešais vappu Tamperē, bet es arvien vēl tik daudz nezinu. Tomēr ar katru gadu manas svinības paliek garākas un intensīvākas. Aizvakar klausījos Big Band koncertu, kur muzikanti jautros tērpos saģērbušies vairāk spēlēja savam priekam un iesildījās savai pirts ballītei, ne tik daudz citiem. Bet tāpat patīkami. Savukārt vakar baudīju ekskluzīvu iespēju un skatījos Vappu filmu – The Blues Brothers.

Tā nav vienkārša filmas skatīšanās. Tai ir jāgatavojas, jāstāv rindā un tad tā ir īpaši jāskatās. Pie tās ir jādejo, to ir jāmīl un jāapbrīno. Tradīcija turpinās jau aptuveni 20 gadus.

Filmu katru gadu šajā laikā izrāda vietējais rajona kino teātris. Lai filmu redzētu nevar vienkārši nopirkt biļeti, un ja tā būtu, tad no tās nebūtu nekāda jēga. Uz filmu ir jāstāv rindā. Lai noteikti to redzētu, rinda jāieņem trīs stundas iepriekš. Ja palaimējas, laiks ir jauks un var brīvi sēdēt kino pagalmā, sauļoties un ar alkoholu sagatavoties filmas noskaņai. Ģērbšanās stils – meitenes kā mūķenes ar mazliet vai pamatīgi vieglprātīgu pieskaņu, puiši – hūtēs, melnās baķenēs, saulesbrillēs un uzvalkā ar baltu kreklu. Vēl pastāv arī puišu pirts variants, kur uzvalka vietā mugurā ir vien dvielis. Viss dabiski, nekādas šmaukšanās ar apakšbiksēm saunā nenotiek. (Mūķenēm filmā gan nav nekāda loma, taču tā ir vietējo meiteņu ilgu gadu izstrādāta tradīcija, lai pieskaņotos puišiem.) Sīkāk skatīt bildēs, kas gan telefona kameras dēļ mazliet miglainas:

Filma ir diezgan dramatiska, kur galvenie varoņi vienmēr ir īpaši veiksmīgi. Par filmu pat nav vērts daudz runāt. Tā ir jautra, bet vēl jautrāka Vappu laikā. Skatītājiem ir pienākums zināt, kurā brīdī filmas varoņi dzied un dejo, lai paši mestos ekrāna priekšā un sekotu viņu paraugam. Tāpat nav slikti zināt, ko kurš varonis kurā brīdī saka, lai to pateiktu reizē ar aktieriem. Alkoholu ienest zālē nav aizliegts.

Lipīgākā filmas dziesma:

Pēc filmas ideāli svinības būtu turpināt ar Vappu laika alkoholisko paštaisīto limonādi Sima. Limonāde paliekot alkoholiska, ja to gatavina vairāk dienas nekā receptē norādīts.

Tad kāpēc jāskauž, ja reiz pati tur piedalījos? Tāpēc, ka bez “sakariem” es par to nebūtu uzzinājusi. Sociālo un citu akadēmisku zinātņu studenti šādās izpriecās parasti nepiedalās, vai nu par to nezinot, vai arī augstprātīgi ignorējot. Man skauž, ka mani studiju biedri nav tik tradīciju bagāti un jautri. Bet nu nepārmērīgi un labdabīgi protams.

 

Gospeļu piedzīvojums Oktobris 22, 2008

Filed under: atklājumi — Marta @ 12:51 priekšpusdienā
Tags: , , , , , , ,

Mazliet izslāpusi pēc kultūras pasākumiem, sestdien, ierodoties Rīgā, kāri izlasīju Dienu, kas pavēstīja par drīz gaidāmu gospeļu koncertu – Sing Gospel, Latvia! - festivāla ietvaros. Šodien nobaudīju tā galā koncertu.

Par gospeļmūziku manu priekšstatu veidojušas filmas un seriāli. Visspilgtāk laikam filma Romeo un Džuljeta ar dziesmu no laulāšanās baznīcā un seriāls Alija Makbīla, kur varoņi lāpīja savu līdzsvaru baznīcā. Tātat kopumā priekštats visai romantisks, apgarots un pat jautrs. Mūzika ļoti melodiska, dziedoņi – pacilāti, klausītāji – iesaistīti.

Taču šodien koncertā sajūtas bija pavisam citādas. Festivāla gospeļmūzikas pasniedzēji ne vien daiļi dziedāja, bet arī slavināja, sprediķoja un aicināja pielūgt.. Es uz sprediķi nebiju bijusi kādu prāvu laiciņu (ja neskaita nesenas kāzas) un man tik aizrautīga pielūgsme ļoti samulsināja. Dziedāt par garīgām lietām ir viens, bet aicināt pacelt rokas un vērst acis uz augšu, kas cits. Pieņemu, ka sprediķošana ir klasisko gospeļu sastāvdaļa, taču, ja tā laikā tiek pieminēta Jaunā paaudze un tās dalībnieki auditorijā, tad pārņem pavisam dīvaina sajūta (galvā sāk rasties jautājumi, vai neesmu pārpratusi koncerta programmu; vai esmu iekļuvusi šaurā reliģiskā sektā; vai mani gadījumā nenohipnotizēs un es necelšos kājās un transā nedziedāšu līdzi, utt.).

Taču mūzika lieliska. Dziedātāji tiešām pacilāti. Viņi aktīvi mēģināja plaudēt un šūpoties (nezin vai tas viņiem izdodas tikpat grūti kā man dejot reggaetonu, jo gospeļu mūzika ne pavisam nav latvisks dziedāšanas veids). Daļa klausītāju tiešām bija iesaistīti un klausīja sprediķu aicinājumam. Un galu galā arī es tiku parauta līdzi, kad, pēdējo dziesmu uzsākot, Malcolm Williams lika celties kājās, plaudēt un taču beidzot piedalīties. Viņi dziedāja – We are family! Ko gan citu es būtu varējusi darīt?!

Aizmirstot Jauno paaudzi un lielo uzstājību būt garīgai, koncerts bija ļoti patīkams. Kas zina, varbūt Gunāra Kalniņa gospeļkoris būtu sirdij tuvāks. Bet tas vēl nav dzirdēts.

 

Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama Augusts 27, 2008

Filed under: atklājumi,vīrieši — Laura @ 10:45 pēcpusdienā
Tags: , , , , ,

Šodien guvu 5 dzīves gudrības.

1. Mīlējies ar 3 vīriešiem ar mazu laika atstarpi, tad tavai meitai būs trīs pievilcīgi un veiksmīgi tēvi.

2. Rūpējies par vecu un bagātu tanti un nosauc viņas vārdā savu meitu, tad tiksi pie mantojuma un varēsi iegādāties viesnīcu Grieķijā.

3. Neprecies, ja nezini, kas esi un kas vēlies būt.

4. Grūtos dzīves brīžos vienkārši uzdziedi kādu Abbas dziesmu.

5. Ja tevi bildina Pīrss Brosnans, saki “Jā”.

Jokaina, bet tomēr jautra filma. Šeit gaudulīgākais filmas brīdis – meitenes, mācāmies dziedāt!

 

Ja Tu zinātu, kā Nina Tevi mīl… Jūlijs 17, 2008

Filed under: atklājumi — Laura @ 12:25 priekšpusdienā
Tags: , , ,

Ir atklāts Latvijas Džeza Radio internetā. Kā teica šodien LR ziņās -  “repertuāru veido zinošākie džeza speciālisti Latvijā” (cik nu mums viņu ir) :) . Redzēs, kā šiem ies – bet Latvijas Radio par šito cepuri nost.

Pagaidām klausos kādu ceturto dziesmu – līdz šim skan baigā klasika, bet tāpat lielisks fons rakstīšanai.

Noskaņai apskatiet manu mīļāko video no brīnišķīgās Ninas Simones ar dziesmu If you Knew . Uzgrieziet labi skaļi, lai var dzirdēt katru viņas elpu un pielieniet ekrānam labi tuvu, lai var redzēt norasojušo ādu. Nez, varbūt mīlestība ir radīta tieši tāpēc, lai par to dziedātu?

 

Čakras Jūlijs 14, 2008

Filed under: atklājumi — Laura @ 1:46 priekšpusdienā
Tags: , , ,

Vakar Dziesmu Svētku noslēguma koncertā izskanējusī dziesma Trīs zvaigznes manī atvēra sentimenta un dzejas čakru. Gribas lasīt pantiņus par mīlestību, saskatīt tajos sevi un paraudāt – diezgan garlaicīgs un saldsērīgs meitenes garastāvoklis. Rīt mēģināšu atvērt kādu blogam interesantāku čakru.

Vainīgā dziesma atrodama šeit – Marijas un Renāra izpildījumā feat. VVF

 

 
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.