Ir tādi cilvēki, kurus nevar izmest no galvas. Acīmredzami nu tas sāk notikt arī ar Kleitām. Tā Kleita, ko pirms nedēļas ieraudzīju Pērlē piekārtu pie grieztiem… jā tā ir tā īstā. Nespēju saņemties aiziet un pielaikot – ja nu neder. Un droši vien tieši tāpat ir arī ar tiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu galvās.
Viņi, kas dzīvo mūsu galvās Decembris 3, 2009
Par to mazo un drošo Novembris 18, 2009
Sveika Kleita,
Gribēju atvainoties, ka neatlika Tev spēka un laika pēdējos mēnešos. Tā kā šodien Latvijai ir dzimšanas diena un Krišs vēl guļ diendusu – mums šiet ir gan mazliet spēka, gan laika.
Man liekas, ka tīri laikā būtu kāds tematiskais ieraksts. Tad nu lūk nesen nācās domāt atbildi, kāpēc es šeit palieku dzīvot? Un viss izrādījās pavisam vienkārši.
Tāpēc, ka te ir mana vieta. Tā ir maza un droša. Manā vietā runā manā valodā un šeit rādā teātri. Un manā vietā dzīvo citi cilvēki, par kuriem es rūpējos un kuri rūpējas par mani. Un vēl šeit ir arī tādi cilvēki ar kuriem vienkārši ir interesanti. Un tieši tāpēc es šeit dzīvoju. Citu iemeslu man nav.
Un mana vieta man der kā uzlieta – gluži tāpat kā mana mīļākā Kleita.
Bučas un apskāvieni gan Tev, Kleita,
gan Mazajai-Drošajai,
Laura 
No muminiem līdz gotiem Jūlijs 6, 2009
Tā kā tuvojas manas atvadas no Tamperes, esmu nolēmusi apskatīt divos gados neapskatītās pilsētas vērtības. Viena no šādām vietām ir Muminu muzejs. Bērnībā citīgi mēģināju Tūvi Jansoni lasīt un iemīlēt muminus, bet nu nekādi. Tomēr muzejs un paši mumini te tik populāri, ka nu bija jāaiziet.
Taču, ja grāmatas nav lasītas vai multenes skatītas, tad diemžēl nekādu gandarījumu muzejā sajust nevar. Muzejs ir pilns ar pasaku ainām, sīki jo sīki izstrādātām, kā arī grāmatu ilustrācijām. Tur ir lasāmstūrītis, rotaļu placis un filmu zāle. Viss, kas nepieciešams muminu fanam. Man, savukārt, muzeja apmeklējums kļuva aizraujošāks, jo draugs ieteica muzejā obligāti sameklēt muminu erotisko noslēpumu, kas paslēpts no bērnu acīm. Lūk, intriga!
Lai atgūtos no muminiem, apmeklēju gotu tirdziņu, kas Tamperē norisinājās Gotu festivāla ietvaros. Diemžēl nepadomājusi par nepieciešamību pieskaņoties videi, ierados gaiši ģērbta, kas mani automātiski padarīja par autsaideri, tomēr netraucēja iemūžināt bildēs citus (starp citu man liekas, ka tas viņiem gluži labi patīk, ja jau saģērbušies tik izaicinoši). Tirdziņā gan neko ārkārtēju nepiedzīvoju, jo tur vienuviet bija tie paši ļaudis, kas klīst par pilsētu tikai lielākā koncentrācijā. Taču šāds tirdziņš deva vairāk apskaidrības par gotu garderobi, kurā izrādās var ietilpt lolitu kleitiņas un krādziņas, kā arī burleska cepurītes. Vairāk skatīt galerijā!
Nākamais plānā – Ļeņina muzejs.
Tīņi – es esmu ar jums! Maijs 9, 2009
Pirms nedēļas dodoties pārgājienā man tika “uzbraukts”, ka es izskatos pēc tīnes. Un es nesapratu:
1. Ja cilvēks dodas pārgājienā uz mežu, vai viņam ir jāvelk vakarkleita?
2. Ja cilvēks ir nokrāsojis matus mazliet rudus un atspraudis tos ar sprādzi, jo vējainā dienā tie lien acīs – vai tā ir bērnišķības pazīme?
Tā nu uzklausot šo te piezīmi par manu izskatu, es apstulbu. Mani nemaz neuztrauc, ka brīvdienā meža pastaigā es atgādinu sevi 14 gadu vecumā, jo tas taču ir burvīgi izskatīties par 10 gadiem jaunākai. Man nepatīk tas, ka “tīnis” ir apzīmētājs ar smīna pieskaņu. Un vispār es 14 gados izskatījos daudz stilīgāk nekā todien mežā.
Tīņa vecums man bija burvīgs – daudz notikumu un izvēles iespēju, tikpat daudz frizūru un matu krāsu. Un galvenais es toreiz biju daudz interesantāka, nekā tagad. Tāpēc es esmu par tīņiem! Un arī par to, ka mežā katrs iet tā kā vēlas.
Pievienoju lielisku “tīņu” kleitu. Un “tīņu” tāpēc, ka tai ir rakturs un skats uz dzīvi, kas ir stipri vien tālu no parastā pelēkā “jaunietes” dzīves redzējuma.
Pati esence Maijs 8, 2009
Vakar biju uz British Council semināru, kas bija riktīgi iedvesmojošs un pat varētu teikt, ka padeva trepes, lai es varētu izkāpt no sava eksistenciāli filosofiskā grāvja. Te nu es esmu- atkal ar galvu augšā un dodos tālāk. 
Tikko Rimi iegādājos žurnāla Ievas numuru – pērku to reti, jo tas neraksta par neko tādu, ko kādreiz vēlētos lasīt. Šoreiz piesaistīja māmiņ dienai veltītais numurs – nodomāju, ka tad jau vismaz viens raksts gan jau mani interesēs. Modele Una Gavare tikusi jau pie piektā mazuļa un plāns ir uz astoņiem. Aktrisei Regīnai Razumai ir sešas māsas – viņas mammai septiņas meitas. Un tā tālāk. Taču mani iepriecināja kas cits. Tā bija Initas redaktores sleja. Atkailinoši atklāta un rūgta. Un ne miņas no pašterapijas tualetes ūdeņa, tikai pati esence.
Iepriekšminētajā semināra tika izteikta doma, ka nav svarīgi, ko tu dari, svarīgi ir, kas tu esi. Citā dzīves posmā man šie vārdi liktos pilnīgi banāli, tāpat arī Initas sleja izraisītu vieglu smīnu. Taču tieši vakar un šodien, šīs divas lietas, atveda mani par vienu lielu soli tuvāk tam, kas es esmu un gribētu būt.
Turpinājums sekos.
P.S. Kleita, ir labi būt atpakaļ! Tāpēc attēlā kaut kas vasarīgs, viegls un atbrīvots. Tāda būs mana vasara.
Nost ar netaisnību! Janvāris 17, 2009
Vīriešu krekli ir garlaicīgi un nepārdomāti. Visas pasaules sievas iedalās trīs daļās:
1. kas gludina sava vīra kreklus, jo viņām tas patīk un tas noņem stresu vai atslābina tikpat cik pēdu masāža vai kādi citi mājas darbi
2. kas gludina sava vīra kreklus, jo visas labas sievas gludina vīru kreklus;
3. kas negludina sava vīra kreklus, jo daudz jautrāk ir šo laiku izmantot, rakstot blogu, ejot uz kino, vai strādājot.
Es esmu trešā – tā slinkā sieva. Man riebjas gludināt (tāpat kā izpildīt jebkuru citu mājas darbu ). Vīrs savus kreklus ved uz ķīmisko, kur par 1,50 Ls gabalā tiek saglabāts miers ģimenē.
Taču šorīt pēc ilgas pauzes no aizdurves izvilku gludināmo dēli un izgludināju vienu no savām jaukajām puķainajām
darba blūzēm. Un tad man palika žēl nabaga vīriešu kreklu. Blūzes ir puķainas, jaukas, noslēpumainas, seksuālas, caurspīdīgas, klasiskas, romantiskas, uzmundrinošas un atpogājamas. Bet krekli ir daudz, garlaicīgi, maisīgi, iestīvināti un grūti aizpogājami.
Man nepatīk netaisnības!
Tāpēc turpmāk, lai atbalstītu dzimumu līdztiesību – visas manas blūzes kļūs par krekliem. Tagad visiem krekliem mājās būs vienāda ķīmiska
atieksme par 1,50 gabalā līdz es nekļūšu par labo sievu, kas lieliski atpūšas gludinot.
Vieni no labākajiem krekliem ir atrodami un nopērkami šeit. Šī fabrika ar ir par kreklu līdztiesību.
www.shirtfactory.se
Kas tas par seksīgu zaķi? Janvāris 8, 2009
Viņai acīmredzami ir brīvais laiks, lai sevi apkoptu. Viņai ir nepārspīlēta gaume kleitas izvēlē (piedurkņu un pašas kleitas garums), kas mazliet robežojas ar sava auguma pārlieku aktualizēšanu, bet kāpēc gan ne, ja piedāvājumā ir šādas kājas un dekoltē. Viņai ir seksīgas kurpes un kā redzam viņa raitā solī spēj veikt ar tām pat attālumus līdz sapulču telpai. Viņa mēdz sagatavoties sapulcei, kā arī tajā visu pierakstīt (par to liecina mape). Un vēl viņai ir simpātiski vaibsti, jauks smaids un noteikti vienmēr ļoti svaiga elpa.
Ko mēs no tā visa varam mācīties?
- Ir labi būt labai… darbiniecei. Viltīgi nomaskēts, bet tomēr vajadzīgajās vietās apspīlēts tērps. Mape. Seksīgas kurpes. Un smaids.
Tā nu es šogad esmu apņēmusies ne tikai sportot, būt jaukāka un atvērtāka pret seniem un ne tik seniem draugiem, bet arī būt laba darbiniece. Jau ir pagājusi pirmā šī gada nedēļa un atskatīsimies, kas tad jau ir izdarīts šo apņemšanos labā:
1. Apmeklētas 3 sporta nodarbības
2. Nopirkti distanču slēpju zābaki
3. 2 reizes taisītas vakara presītes ģimenes lokā
4. Apskatītas biļetes uz Londonu marta sākumā, lai apciemotu senu, bet burvīgu draudzeni
5. 4 reizes beidzot darbu, sakārtots galds
6. Darbā ieviesti maiņas apavi.
Taču par spīti ieguldītajām milzīgajām pūlēm pagājušajā nedēļā, šodien nežēlīgā, bet godīgā cīņā neieguvu Nedēļas kolēģa nozīmīti.
Cīņa turpinās.
P.S. Lasi Kleitu arī seksīgajā zaķu portālā www.espati.lv
Are you spanish? Decembris 4, 2008
Man ļoti patīk pārģērbšanās ballītes – es tās gaidu pat vairāk kā dāvanas dzimšanas dienā. Un re, vakar saņēmu kaujinieciski sarkanu ielūgumu uz darba Ziemassvētku ballīti. Dress code: spanish.
Tā šodien brīvbrīdī trolejbusā meklēju sevī spānisko. Pirmais meklēšanas rezultāts: Sarkanas lūpas, puķe matos un iznīcinošs skatiens. Cik garlaicīgi! Kas es par spānieti – balta āda un pelēki mati.
Un te pēkšņi vēl kas atausa amiņā:
Are you spanish?
No.
But you have the spanish ass!
Tas bija sen kādā koncertā Amsterdamā un tas noteikti bija kāds orģināls iepazīšanās triks. Taču atceroties, seja tāpat ataust smaidā. Nē nu var jau būt, ka mans dibens tiešām toreiz atgādināja ko spānisku… 
Katrā ziņā varbūt šo atklāsmi attīstot, sanāks kāds patiesi španierisks tērps.
Nekaunīgā krīze Decembris 1, 2008
Viņa it kā netraucē. Man nav lielas mājas uz krīta, Ziemassvētku ballēs nekoncertēju un saņemu apburošo, vēl labajos laikos piešķirto māmiņalgu. Es dzīvoju savu dzīvi un Viņa savu.
Taču, nekauņa, pamanās iespraukties arī pa durvju spraugu!
Lūk piemērs iz dzīves. Apmeklējums pie ginekologa.
Ārsts: Kādus izsargāšanās līdzekļus jūs lietojat?
Mana draudzene: Nekādus.
Ārsts, neizpratnē: Kā, vai tad jūs gribat bērnus?
Tā pati draudzene: Man ir 24. Manuprāt, tas ir normāli gribēt bērnus.
Ārsts: Bet ir taču krīze!
P.S. Turoties Nekauņai pretī, no šodienas Kleitai ir jaunums. To var lasīt ne tikai šeit, bet arī jaunā foršā portāla www.espati.lv blogu sadaļā jeb kleita.espati.lv.
Pantaloni Novembris 5, 2008
Marta, Tavs veikals ir slēgts!
Uz Čaka ielas jau gadiem izpārdošanu laikos vienmēr ar interesi gāju garām tieši vienam skatlogam. Tur veikala pārdevējas katras sezonas noslēgumā spēja pārvērst bezkāju plastmasas manekenes ar spicajām krūtīm par romantiskām laumiņām rozā kreppapīrā. Šodien bēdīga ziņa – tie aplīmēti ar dzletanām plēvēm. Bankrots. Izpārdod visu par gandrīz neko. Devos iekšā. Atlaides bija tiešām ievērojamas – tā piemēram, pārstilīgs caurspīdīgs peldkostīms no 350 – uz 75 Ls. Tad pārdevējas mani ieinteresēja par “ļivčikiem” – daži visai skaisti piemēri no 60 uz 15 Ls. Nu jā tikai bērna barošana ir pārvērtusi manas klasiskās C(ute) par neaktuaalajām D(angerous). Protams, ka šāda izmēra nav – pārdevēja gan ieteica nopirkt “jauko” izmēru tālākai nākotnei. Nopūtos un atteicu. Bet tad manām acīm uzmanību pievērsa stikla lete, zem kuras gulēja Kaut Kas interesantas formas ar rišiņām. Izrādās – etji pantalonchiki adīti no zīda diegiem. Eto shichas ochenj stilno i erotjichno. Hmmm… Atteicu, ka interesanti, tomēr pantaloniem vajag nobriest.
Ir rudens Oktobris 22, 2008
Ir rudens. Labākais gadalaiks ever.
Pirmkārt šī dzejoļa dēļ.
ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass
bij slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi man draugs
un ka es… tevi mazliet mīlu
tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkokos
es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, kas tevi… nu jā
un varbūt pat ļoti
/Ziedonis/
Otrkārt šīs šalles dēļ. Atrasta www.antoinepeters.com
Treškārt šīs džempera akcijas dēļ. http://www.myspace.com/asweaterfortheworld
parīzietes un kleita, kas apēdama kā kūka Oktobris 8, 2008
Es pēc pārliecības esmu pilsētniece ar daudziem pilsētas peles netikumiem. Man patīk dzīvot savā pilsētā un – lai gan tagad man ir ļoti daudz citu svarīgu iemeslu, kāpēc nedoties dzīvot citur – tieši Rīgas dēļ es neesmu vēlējusies ilglaicīgi dzīvot kādā citā pilsētā. Man Rīga pietrūkst un ilgu sajūta neatlaižas. Taču ne par Rīgu būs stāsts. Stāsts būs par Parīzi…
Nekad nebiju bijusi Parīzē. Vīrs solīja mani aizvest un solījumu nu beidzot ir izpildījis. Uz jautājumu, kā man tur gāja, atbildēt liekas bezjēdzīgi. Protams, ka gāja labi. Parīzē kā jau stāstos par Parīzi – pat dīvainis Hemingvejs kādreiz pārcēlies tieši uz Parīzi. Un noteikti vēl daudzi citi mani domubiedri ( pārliecībā pilsētnieki) ir nolēmuši par mājām saukt tieši viņu. Tātad pati Parīze mani ne ar ko nepārsteidza, jo viss dzirdētais – stereotipos atražotais ir gandrīz patiesība.
Taču mani pārsteidza parīzietes. Viņas ir tik skaistas. Tik dūmakainas. Tik apskaužamas. Tik it kā nevīžīgas. Un dažas patiesi valkā elegantas cepures. Neticētu, ja pati neredzētu. Parīzietēm ir īpaša skaistuma izjūta jeb – “Parīzes estētisms”.
Iespējams, ka kaudzei ar bezgaumību sirgstošo, ārsti varētu izrakstīt ilgas pastaigas Parīzē. Un iespējams, ka daži arī atlabtu. Vēl var izmēģināt dažādo kafejnīciņu ēdienu piedāvajumu un to ārstniecisko iedarbību – “parīzietes brokastis”, “parīzietes salāti”, “parīzietes kafija”. Kā zināms, mēs esam tas, ko mēs ēdam.
Atgriežoties manā Rīgā, es izvilku no skapja savu burvīgo rudens pančo, kuru nevilku, jo liekas, ka rīdzinieces uz mani skatās. Vēl arī pārliecība, ka vajadzētu pierakstīties pie friziera, pamazām pieņemas spēkā. Un vēl – Parīzē noteikti ir jāatgriežas, jo nepaguvu nopirkt sev parīzietes cienīgu cepuri.
P.S. Attēlā ļoti skaista kleita – bildēta Parīzes Kenzo skatlogā. Burtiski apēdama – tāpat kā Parīzes kūkas… Ak jā, vēl viens pārsteigums – kūkas. Lūk, vēl viens iemesls, kāpēc jātgriežas. Uz Parīzi kūkās!
Pirms skaties viņai acīs, apdomā divreiz… Septembris 18, 2008
Emocionalitāte visbiežāk tiek piedēvēta sievietēm. Parasti šai sieviešu jūtelībai ir tāda nelaba piegarša. Nelaba tāpēc, ka tā bieži viņas atbrīvo no atbildības. Bet ir vēl kāda emocionalitāte sievietē, kas ir pavisam citāda. Tā ir emocionālā seksualitāte. Latviešu valodā ir tāds ļoti skaists vārds “juteklība”. It kā pavisam nevainīga parādība tā juteklība, bet kā ieskatās tai acīs, tā kā ar āmuru pa galvu.
Arī angliski juteklībai ir iztēli rosinošs vārds “sensuality”.
Sensuālās kleitas atradu šajā mājas lapā, kur savas vājības (kleitas un rotaslietas) apvienojušas divas dizaineres Mori&Mimosa.
Kleita dienai, kad dzīve ir rožu dārzs Augusts 17, 2008
Kad nesen kāzās ieraudzīju līgavu melnbaltā kleitā, biju pārsteigta par savu aprobežotību. Melns un līgavas kleita. Hmmm… Un tad svinību gaitā pamanīju to, ka līgavai šī kleita patiesībā ļoti piestāv. Viņa vienkārši nav baltās kleitas meitene.
Arī es neesmu baltās kleitas meitene. Man likās pilnīgi nedabiski vilkt baltu kleitu, kad dzīve jau diezgan pasen ieviesusi dažādas nokrāsas. Uzšuvu puķainu. Jo cilvēks, kura uzvārdā tajā dienā pārgāju, padara manu dzīvi košāku un smaržīgāku – rožaināku. 
Un tad iedomājos, ko velk emo vai hipiju līgavas? Jo katra mēs taču esam citādāka: ar saviem uzskatiem, pieredzi un iemeslu, kāpēc… Mana mamma tālajā 76. – tajā zagsā stāvēja koši zaļā kleitā, jo tobrīd tā bijusi viņas mīļākā krāsa. Un dzīvo tīri zaļi vēl šodien.
Sava redzesloka paplašināšanai kleitu jautājumos iesaku apskatīties:
1. community.livejournal.com/gothweddings
3. kingdomofstyle.typepad.co.uk/
P.S. To, ka precas mīlestības dēļ, noteikti ir izdomājis kāds, kam gribējies visu pārāk vienkāršot. Manuprāt, mīlestības ir daudz un dažādas un ne visu mīlestības veidojumu dēļ ir vērts vilkt gredzenus, mainīt uzvārdus un saņemt no tantēm servīzes. Lai gan sievietēm ir vēl sarežģītāk… viņas to dara vēl citu iemeslu dēļ. Vienai bērns, citai instinkts, citai nauda, citai kleita.
Kleitu paradīze Augusts 11, 2008
Manā paradīzē noteikti būtu kāds, kas man visu laiku masētu pēdas. Grāmatu veikalu paradīzē būtu sakārtotas grāmatas pēc noskaņojumiem. Kleitu paradīzē nebūtu nevienas neglītas kleitas, pie tām būtu pievilktas ērtas augstpapēžu kurpes, kas nespiež, neberž un nelūdzas doties mājup. Un visbeidzot, kleitas uzlūgtu seksīgi strīpainie uzvalki un grieztu tās veiklā dejā.
Katram ir savas iedomātās paradīzes. Izrādās, ka kleitu paradīze atrodas kādā Stokholmas lielveikalā. Parasts kleitu veikals – taču tur nebija nevienas, vēlreiz atkārtoju, NEVIENAS neglītas kleitas. Jauka mūzika, kas rosina domas par dejām un tikai vienkārši skaistas kleitas. Par spīti Kerijas Bredšovas uzburtajam sapnim par lēkšanu pāri peļķēm ar nežēlīgi augstajiem papēžiem, tajā veikalā ir sajūta, ka kurpēm ir pilnīgi niecīga loma.
Mani pārņēma skumjas, ka visi šīs vasaras kleitu pasākumi jau garām. Aizbrauciet vai ievērtējiet mājas lapu man par prieku – www.coast-stores.com. Vienkāršs veikals, vienkārša mājas lapa – bet kleitas priekš meitenēm, kam nav nekāda sakara ar Keriju no Ņujorkas.
P.S. Par ļoti lētu priekš austrumeiropietēm gan šo paradīzi nenosauksi, bet Cenu paradīze jau mums ir – tā nav ne jāiedomājas, ne tālu jāmeklē.
īsās un seksīgās lai paliek ziemai Jūlijs 31, 2008
Gara, ziedoša, atklāta, bet ar noslēpumu. Tāda ir mana ideālā vasara. Šādai vasarai ir sava ideālā kleita. Un man vienalga, ka ir vīrieši, kas uzskata garas kleitas par neseksīgām. Kad, kāpjot pa trepēm, ar rokām ir jāpaceļ kleitas augšējā mala un jāatklāj savas potītes un vēl ču ču – sajūta ir daudz sievišķīgāka, nekā mēģinot noiet taisni augstpapēžu kurpēs un īsos svārkos.
Kleita skapī Jūlijs 30, 2008
Ko darīt – esmu dīvaina? (:
Par kleitām noteikti šodien varu rakstīt. Esmu noskatījusies filmu 27 kleitas (kas bija ikdienišķa romantiskā žanra filma, ar tās īpašo cinisko, kā pievilcības avotu) un, protams, noraudājos. Ne jau par to esmu dīvaina (cerams). Taču problēma, kurai steidzami jārod risinājums ir – kapēc tam, ko nopērku, skapī jānostāvās ilgi, ilgi (citreiz pat gadu vai divus) pirms gribas to uzvilkt. Parasti ar to samierinos. Taču sestdien ir jāiet uz kāzām un līgavainis pasūtīja, lai iegādājos jaunu kleitu, ja jau man pērkot pili. To arī izdarīju un savlaicīgi (pat Parīzē un glītu). Taču skapī tā nostāvējusi vien 2 mēnešus un liekas, ka vēl nevaru to vilkt. Pārāk sveša tā. Nu lūk – dīvainība. Tātad, ko darīt? (: Es jau nejautāju tik nopietni, bet nu raizējos gan mazliet. Un Kleitā raizēties par kleitām, manuprāt, ir ļoti pieņemami.
Komiksu varoņu saiets Jūlijs 28, 2008
Ir vietas, kur komiksu un pasaku varoņi un lasītmīļi var tikties atkal un atkal. Tā arī šogad Somijā notika animācijas un Japānas Mangas fanu tikšanās – Animecon.
Dažas bildes no šī pasākuma, ko kautrīgi izdevās uzņemt:
Krāšņā dāma Bjorka – aplūkota Jūlijs 17, 2008
Blogs prasa nelielus upurus, vai arī varētu teikt, ka tā rakstīšana atstāj sekas uz autoru. Atslābt publiskās vietās nevar. Rezultātā es stāvu Bjorkas koncertā ar pildspalvu un lapiņu rokās un skricelēju kaut kādus iespaidus.
Pēdējais no ierakstiem, līdz es atguvos un sapratu, cik jokainā situācijā esmu sevi nostādījusi, vēstīja – “riebj”. Ne jau Bjorka vai Cosmos, bet kads puisis. Šim nesen uz nullīti pašrocīgi apgriezti mati, apaļas HP brilles, sporta T krekls bez piedurknēm (paduses atvērtas pasaulei) un viņš visu laiku muld ar tikpat pliki kaitinošu draudzeni. Es no tās vietas nozudu. Ātri vien.
Bet šim būtu jābūt stāstam par Bjorku. Par koncertu, kurā nokļuvu aiz sagadīšanās, nevis aiz kaislības. Te noteikti jānorāda, ka man nav izkopta muzikālā gaume. Kaut kas man patīk, kaut kas ne. Nekādiem jaunumiem nozarē nesekoju, ja kaut kas ausīm tīkams pagadās, tad varbūt aizķerās.
Mans priekšstats par viņu bija no filmas “Dejotāja tumsā” un pāris dziesmiņām kā “It’s Oh So Quiet”. Tas skaidri norāda, ka ievietojos viņas maz pazinēju lokā. Un neko nezinu par tarakāniem viņas galvā. Tomēr, publiski parādoties, viņa arvien lika muti mazliet pavērt.
Interesanti un pavisam loģiski, ka viņa piesaistīja diezgan homogēnu klausītāju loku. Lielais vairums skatītāju/klausītāju bija radošie (vai tipa radošie). Lielas krelles, īpatnējas brilles, košas krāsas uz sejas un tērpos, šallītes un visādi citi pašradīti vai teju, teju pašradīti un iegādāti aksesuāri. Un lai gan viņi apmierināti smaidīja un pēc tam sazvanoties sacīja, ka koncerts paticis, nelikās, ka noticis, kas ārkārtējs viņu dzīvēs. Patikt gan ir visai vienkāršs vārds, un nekam daudz nav jānotiek, lai kaut kas patiktos. Man arī koncerts patika, tomēr es to no muzikālā viedokļa nesapratu. Tāpat kā man grūti saprast daudzas Sirmā Saules dziesmas vai jaundarbus Dziesmu svētku galā koncertā. Un dumi arī iet uz koncertu bez sagatavošanās un nezināt tādas dziemas kā Declare Independence un nesaprast par kādas valsts neatkarību ir runa. (Tagad uzzināju.) Nu traki.
Un vēl trakāk, ka man nelikās, ka viņa kaut mazliet izbaudītu šo koncertu. Lai gan viņa brīžiem kolosāli skraidīja plikām kājām (vai vismaz likās plikām) pa skatuvi, mētāja rokas (liekas, ka rokas ir viņas galvenais ķermeņa izpausmes veids), citbrīd kratīja galvu, utt., taču viņa palika tāla.
Bet no viņas var pamācīties vairākas lietas – ja tev kasās, nokritusi krūštura lencīte, mati mutē vai kaut kas cits neapmierina uz skatuves – sava komforta dēļ noteikti nevajag kautrēties to visu nokārtot. Otrā lieta - KLEITA:). Kleitu var izvēlēties krāsu atstarojošu (viņas gadījumā zeltīti, dzeltenīgi, rozīgi sārtu), un tad to iespējams pieskaņot jebkurai situācijai, jo, gaismas kūļiem krītot uz tās, kleita iegūs tādu krāsu, kāda tobrīd vajadzīga. (Ārprāc, par kleitām nemāku domāt.)
Un vēl kāda jautrība koncertā - Cosmos dziedonim Jurim – foldaini, tumši, pusgari svārki.
Nolietoto preču tirgus, nauda un Ingrīda Jūlijs 15, 2008
Viena no pozitīvākajām vasaras īpašībām ir iespēja nokļūt kādās kāzās. Šogad šāda iespēja man būs divreiz – tāpēc sākās stress par to, ko vilkt mugurā. Mani principā kaitina ilga staigāšana pa veikaliem un mērīšana – taču vakardien es nolēmu tam ziedot laiku, naudu un pacietību.
Viss sākās Spicē – tur gāja garlaicīgi, nolēmu doties uz Outletu, kas it kā esot pie lidostas, forši un ar milzīgām atlaidēm varot nopirkt visādas brendotas lietiņas. Tā kā Spice jau bija pusceļš līdz lidostai – doties izlūkos bija tīri vai efektīvi. Cerība, ka par lētu naudu dabūšu burvīgu kleitu vai kaut ko tai līdzīgu, palika tikai cerība… tātad par to arī stāsts. Ja interesē, lasiet tālāk. 
(vairāk…)
Mega un meta Jūlijs 8, 2008
Dažreiz dzīvē pienāk brīdis… kad kleitas izvēlas Tevi. Viņas es iedalu divos tipos.
1. Megakleitas (piem. pa kreisi) – uz kurām visi skatās un tikai starp citu ievēro uz kā tā ir tikusi uzvilkta. Viņas ir mežonīgi skaistas, apburošas, ļauj par sevi rūpēties, taču prasa nedalītu uzmanību un mēdz būt klīrīgas.
2. Metakleitas ( piem. pa labi) – varbūt ne tik spožas, taču noslēpumainas, mūžam uzticamas un spēj būt kopā ne tikai priekos, bet arī bēdās. Viņas nekad nemelo ( tikai apslēpj nevajadzīgo un izceļ patīkamo). Un īpašība, kuru nedrīkst nenovērtēt – viegli uzvelkamas, pārnēsājamas un arī novelkamas.
Saldais Viktorijas noslēpums par 100 USD Jūlijs 1, 2008
Vakar, apskatot kādu savu skapja atvilkni, atkal ieraudzīju draudzenes vesto dāvanu no Amerikas. Mazas puķītes un gaiši zila mežģīne un aizmugurē – ne tikai izmērs, bet arī slavenais un rosinošais vārds Victoria Secret. Nodomāju, ka pienācis īstais laiks vēl kādam Viktorijas noslēpumam. Un izrādījās, ka viss ir pavisam vienkārši – www.victoriasecret.com. Daudz skaistu sieviešu bildītes un jaukas,skaistas ( galvenais ne vulgāras) lietiņas tām virsū. Pāris patīkamu klikšku, kredītkartes numura ievadīšana un esmu tuvāk atrastajam “ideālajam” peldkostīmam (skat. attēlu), vēl šim tam un pavisam muļķīgai ilūzijai, ka, uzvelkot atsūtīto peldkostīmu, kļūšu tikpat skaista un liktenīga, kā tā meitene augstāk. Un tikai par 100 USD + 30 par “noslēpuma” ceļu līdz Latvijai.
P.S. Vēl dalos ar atklāto Starptautisko krūšturu izmēru kalkolatoru, lai neapjuktu Amerikas krūšturu pasaulē. Smieklīgi, bet noderīgi.
Aizkarkleita Jūnijs 26, 2008
Skaistai kleitai nav obligāti jābūt sarežģīti piegrieztai un šūtai. Var šūt arī pavisam vienkārši, bet izvēlēties iztēli rosinošu audumu. Šāds audums nav nemaz tik viegli atrodams un var maksāt nevajadzīgi daudz. Tāpēc sen pazīstamais triks ir izmantot aizkaru audumu. Ja pavēro aizkaru audumu piedāvājumu – viennozīmīgi tie ir lētāki par saviem glaunajiem, batikotajiem, dabīgā zīda, izšūtajiem brāļiem un piedāvājums lielāks.
Droši vien arī sajūta šādā kleitā ir kā logam, kas paver skatu uz skaistāku un interesantāku pasauli, nevis kā dārgai statujai istabas vidū, kam jābaidās piedurties, lai nesaplēstu.
Līgavas mugurpuse Jūnijs 21, 2008
Runā, ka līgavas kleitai mugurpuse esot svarīgāka par priekšpusi, jo tajā svarīgajā “Jā” brīdi (kas baznīcā mēdz ievilkties) visi ciemiņi jau redz tik līgavas pakausi. Šai kleitai ir burvīga aizmugure un meitenīgi romantiska priekšpuse, kas uzsver nevis valkātājas ķermeniskos labumus, bet parāda to gaisīgo sajūtu, kas pārņem, kad uz tevis ir Tava īstā kleita.
Vispār ik pa laikam ieskatos, manuprāt, skaistāko kāzu kleitu īpašnieces mājas lapā un tas ir gluži kā skatīties kādu “Lepnums un Aizspriedumi” stila filmu un pilnībā aizstāj Džeinas Ostinas daiļradi. Adrese: www.verawang.com
vairāk kā puķaina kleita Jūnijs 21, 2008
Es gribu to pa kreisi. Jā, laikam iemīlējos… Žēl, ka nevar precēties vēlreiz
Laura
Marta
Pēdējie komentāri