Kleita

šis stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām

Apskaties zem gultas! Oktobris 31, 2008

Filed under: atklājumi,filoloģija — Laura @ 2:07 priekšpusdienā
Tags: , , , , , ,

Kādā 1909. gada vācu konversācijas vārdnīcā par latviešiem sacīts, ka tie ir strādīgi (agrākajā izdevumā “strādīgi”  vietā ir ” bailīgi”), pacietīgi un lokani, vaļsirdīgi, viesmīlīgi, bet neuzticīgi un apslēpti pret saviem kungiem. Savukārt, kādā tā paša laika J. Velmes izdevumā minēts, ka latvieši ir lieli individuālisti, kas grib rīkoties katrs par sevi. Tie ir sīksti un izturīgi. Pat visnelabvēlīgākajos apstākļos viņi palikuši nesalauzti un izturējuši līdz galam.

Kad man cittautietim jāstāsta par to, kāds tad ir tas latvietis, neko vairāk par “strādīgi” un “skopi” nevar izdomāt – tagad varēšu izvilkt špikeri. Jo pa šiem simts gadiem gandrīz nekas jau nav mainījies.

Un tomēr… Latvieši, sajūtot, ka tie “kungi” ir sen jau kā projām, sāk no gultas apakšām pa lēnām izvilkt savu godīgumu un taisnīgumu. Par to liecina 2 neapgāžami fakti:

1. Shodien manam turku draugam Ozi piezvanīja no Turcijas vēstniecības Rīgā un paziņoja, ka kāds (pieņemsim, ka latvietis) ir atnesis pirms 2 nedēļām nozaudēto pasi un telefonu. Ozi lūdza man nodot sveicienus visiem  foršajiem latviešiem, kas lasa Kleitu. “My respect for latvians.”  – viņš saka. :)

2. Arī es, kad nesen vienkārši atstāju telefonu 18-tajā trolejbusā – jau vieglprātīgi cerēju, ka drīz būs jauns nesaplīsis telefons. Iztēlojos, kā visiem draugos sūtu vēstuli par telefongrāmatiņas nozaudēšanu un tad vismaz kādu nedēļu saņemu daudz vēstuļu. :) Bet nekā. Tika sazvanīta mana mamma un kāda nenormāli jauka Elīna no Purvciema, atrasto telefonu nodeva atpakaļ. Un bija visai pierunājama pieņemt nelielo atlīdzību.

Nu ko, foršais latvieti, paldies par 2 telefoniem un pasi. Tiešām paldies. Pastāsti, kas tur vēl Tev zem tās gultas labs paslēpies!?

 

Sapnis nomirt kopā Oktobris 8, 2008

Filed under: filoloģija — Laura @ 11:00 priekšpusdienā
Tags: , , ,

Teodors Zeiferts ir bijis literatūrkritiķis un literatūrvēsturnieks. Sarakstījis Latviešu Literatūras vēsturi divos sējumos, kas izdota 1922. gadā. Bet bez šī snieguma, viņš ir piepildījis vēl kādu savu sapni.
Zeiferts dzimis 1865. gadā – vienā gadā ar Raini. Un viņa sapnis esot bijis arī nomirt vienā gādā ar Raini. Pats interesantākais, ka viņam šis Romeo un Džuljetas cienīgais triks arī izdevās. Rainis nomira 1929. gada septembrī un T. Zeiferts tā paša gada decembrī. Mērķtiecīgi tie latvieši tomēr.

 

Kāpēc negulēt ar sievu? Septembris 17, 2008

Filed under: filoloģija — Laura @ 10:54 pēcpusdienā
Tags: , , , , , , ,

Dižais krievu dzejnieks Aleksandrs Bloks (skat. arī wikipedijā) bija simbolisma aizsācējs Krievijā un aizrāvās ar sievietes glorificēšanu. Viņš uzskatīja, ka sieviete ir kas ļoti svēts un pat dievīgs. Kā stāstīja mans literatūrzinātnes pasniedzējs, viņs esot izturējies pret šo savu pārliecību ar interesantu bijību – neglābjami iemīlējiess Mendeļējeva meitā Ļubovā, aprecēja viņu un laulībā nestājies ar sievu nekādās intīmās attiecībās. Viņs uzskatīja, ka sieviete ir visas pasaules gudrība un skaistums un nevēlējās aptraipīt to ar seksualitāti. Interesanti, ka tajā pašā laikā viņš esot bijis biežs viesis prieka mājās.

Mācība: Sievietes mēdz būt skaistas un gudras. Vīrieši, lai kādu dzeju arī nerakstītu, mēdz vazāties pa prieka mājām. :)

P.S. Iedvesmai divi dižā dzejnieka dzejoļi:
О да, любовь вольна, как птица
Я всё гадаю над тобою

 

Lauvas zobi, skaistais karš un valdzinošie 1,5 metri Septembris 10, 2008

Filed under: atklājumi,filoloģija — Laura @ 10:34 pēcpusdienā
Tags: , , ,

Biju pazudusi uz pāris nedēļām, jo dzīvē ir noticis kaut kas jauks. Mācīties to, ka interesē, izrādās ir tiešām viegli un pacilājoši. Tiem, kas vēl nezin – jau divas nedēļas apmeklēju Filoloģijas un Mākslas fakultātes Baltu filoloģijas lekcijas. Mācos atkal 1. kursā un  jūtos it kā laiks būtu apstājies. Līdz ar to atklāju jaunu kategoriju – filoloģija, kur turpmāk rakstīšu arī par to ko jaunu esmu uzzinājusi.  Šai reizei 3 interesentas lietas:

1. Latvieši Pieneni sauc tās pienainā kāta dēļ, vācieši – par Löwenzahn jeb “lauvas zobiem” tās spico ziedlapu dēļ, bet krievi – par одуванчик tās aizpūšamās sēklinīcas dēļ. Re, kā atšķirās 3 valodu skatījumi uz dzīvi.
2. Latīņu valodā bellum nozīmē karš, bet itāļu valodā bellaskaista. Interesanti, kurā brīdi itāļu valodas evolūcijas laikā Seno Romiešu karš kļuvis par bella donna. :)
3. Edvards Virza bijis tikai mazliet garāks par 1.50 m, un meitenes valdzinājis daudz un pamatīgi.

Tādas lūk bumbas!

 

 
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.