Kleita

Uzkoda “Vilšanās” Fotomuzejā – 0,5 Ls.

Kā izrādās mums ir ne tikai Kino muzejs (uzreiz nevaru nepastāstīt kā pirms gada gribot uzrīkot saviem draugiem tur kādu kinoseansu savā dzimšanas dienā, protams par to samaksājot, man paziņoja, ka muzejs strādā līdz 18.00 un ne minūti vēlāk), bet 2 kvartālus sāņus ir arī Fotomuzejs. Skaistā ēkā ar satriecoši skaistām druvīm un trepēm – čīkstošām un pēc veca parketa smaržojošām. Fotomuzejā mūs sagaidīja jaukas sievietes un par 50 santīmiem nokļuvām izstādē, kura solīja kailus vīriešus. Žēl, ka modeļi bijuši tādi kautrīgi – neviena krāniņa. Var jau būt, ka īsti fotomākslas baudītāji ievēro ēnas un gaismas un to saspēli – bet mums meitenēm – bija liela vilšanās. Un protams, jautājums – kāpēc nevar šos muzejus apvienot vienā un kāpēc Fotomuzejā uz 2 apmeklētājiem ir 3 darbinieces???

Otrais ēdiens ” Blumberger Hamburger” Galerijā Daugava - for free.
Ilmārs Blumbergs ir traks, protams, nenoliedzami talantīgs (vai vispār cilvēkus, kuri jau saņēmuši balvas par mūža ieguldījumu, sauc par talantīgiem???), bet traks. Apmēram nojaušot no kā dzīvo galerijas, rodās jautājums, kam šie  darbi kārotos mājās pie sienas? Asinis, lozungi, nokrāsotas bērnu rotaļlietas – tas viss lieliski iederētos kādā modernās mākslas muzejā – bet kāpēc jāizstādās galerijā? Kaut, protams, tāpat kā uz pasaules ir cilvēki, kas pārtiek no burgeriem, noteikti ir arī cilvēki, kas ķer kaifu no šīs “mākslas”.

Trīskāršais deserts “Meditācija akvarelī” Rīgas Mākslas Telpā - 2 Ls.

Pēc pavisam bezgaršīgas uzkodas Fotomuzejā un Blumbergiski Hamburgeriski smagā otrā, RMT beidzot pasniedza,  lielu, smaržīgu un skaistu saldo, kas ar savu garšu pārsteidza trīskāršīgi. Subača izstāde – lieliska, it īpaši Subača agrākie darbi, pirms sadarbības sākuma ar Rubeni. Kuratorei Šteimanei noteikti vajadzētu pamest Kultūras Foruma redaktores darbu un beidzot sākt 100% pievērsties tam, kas viņai sanāk. Izstādei tiešām var pamanīt, ka kuratoram ir bijusi liela nozīme un bez tā, tai būtu pavisam cita garša. Pēc brītiņa parādījās arī pats Subačs, kurš pastaigājās pa zāli, vērodams tos, kas vēro viņa darbus. Pēc tam turpat blakustelpā Patrīcijas Brektes izstāde ar viņas akvareļa ilustrācijām multenei “Sieviete un Vējš”. Multene noteikti būs jāredz. Akvareļu skices apburoši skaistas.
Un pēdējais arī turpat, dziesmenieces Helēnas Kozlovas un grupas Levīti koncerts. Viņu dziesmas gabaliņu dzirdēju raidījumā Tautas Balss un sapratu, man šī grupa ir jādzird. Izrādās Levītiem ir daudz cienītāju. Dziesmas ieaijā – aiztaisi acis, klausies un domā savas domas – tāda viegla meditācija. Ja gribas turēt acis vaļā, var vērot, manuprāt skaistāko sievieti Latvijā (mana vīraprāt – otru skaistāko ) – Levītu čellisti Undīni.

Rozā vīns, rostbifs un intelektuālā Marta Neiburgā kā lielisks noslēgums – par to gan nācās samaksāt mazliet vairāk kā par intelektuāļu vakariņām, bet tāda tā dzīve mūsdienās ir. Protams, Pērkons gan apgalvo, ka tālajos 80.tajos bija citādāk…: ” Mēs pārtiekam viens no otra, nevis no pārtikas precēm, un gaisma no tavām acīm nāk lielāka nekā no svecēm.” Es gan neko tādu neatceros.