Tā kā jaunās darba vietas kaimiņiene ir mūsu Nacionālā Bibliotēka, vakardien bija tieši tāda diena, lai pēc dažu gadu pārtraukuma to atkal apciemotu.
Gardarobistes ieradumi tie paši vecie – mani izģērbj un atņem mantas jau pie pašām ārdurvīm. Pēc tam skaistākās trepes Rīgā aizved mani pie Reģistratores, Kontrolieres un Konsultanes. Maza mazītiņa rinda pie Reģistratores – viens divi trīs un esmu piereģistrēta. Pirms manis rindā stāv arī krīzes jaunievedums – trīs pusmūža viegli iereibuši vīrieši – gribot internetā ieiet. Kas jauki, Reģistratore un Konsultante savu palīdzību neliedz nevienam gan man, gan Trīs Draugiem.
Izrādās grāmatas tagad jāpasūta internetā, ko tikpat labi var darīt no mājām vai darba. Un pēc pusstundas doties palasīt. Sistēma super ērta un ātra – vairs ne kādas dirnēšanas un gaidīšanas. Lasītavas pilnas. Atrodu vienu vietiņu kur piemesties un stunda paiet nemanot.
Vēlāk ar Martu pasēdējām Index Cafe, iedzērām karstvīnu un upeņu punšu, jauki parunājāmies un tiku pie Martas vectēva jaunākās grāmatas. Man nebūtu nekas pretim, ja arī IndexCafe man būtu kaimiņiene.
Laura
Marta
Kad atgriezīšos no Raunas, uzrakstīšu stāstu par bibliotēkām. Gan vietējām pagasta, gan tavu jauno kaimiņieni. Tas stāsts nebūs no jaukajiem.
modernās tehnoloģijas ienāk arī pašās “analogākajās” vietās – t.sk. LNB. pamazām, bet ienāk.