Sveika Kleita,
Gribēju atvainoties, ka neatlika Tev spēka un laika pēdējos mēnešos. Tā kā šodien Latvijai ir dzimšanas diena un Krišs vēl guļ diendusu – mums šiet ir gan mazliet spēka, gan laika.
Man liekas, ka tīri laikā būtu kāds tematiskais ieraksts. Tad nu lūk nesen nācās domāt atbildi, kāpēc es šeit palieku dzīvot? Un viss izrādījās pavisam vienkārši.
Tāpēc, ka te ir mana vieta. Tā ir maza un droša. Manā vietā runā manā valodā un šeit rādā teātri. Un manā vietā dzīvo citi cilvēki, par kuriem es rūpējos un kuri rūpējas par mani. Un vēl šeit ir arī tādi cilvēki ar kuriem vienkārši ir interesanti. Un tieši tāpēc es šeit dzīvoju. Citu iemeslu man nav.
Un mana vieta man der kā uzlieta – gluži tāpat kā mana mīļākā Kleita.
Bučas un apskāvieni gan Tev, Kleita,
gan Mazajai-Drošajai,
Laura 
Laura
Marta
Dubults paldies: gan par to, ka esmu kopā ar Tevi bildē, un par to, ka esmu redzams anonīmā versijā