Kleita

Pirms nedēļas dodoties pārgājienā man tika “uzbraukts”, ka es izskatos pēc tīnes. Un es nesapratu:
1. Ja cilvēks dodas pārgājienā uz mežu, vai viņam ir jāvelk vakarkleita?
2. Ja cilvēks ir nokrāsojis matus mazliet rudus un atspraudis tos ar sprādzi, jo vējainā dienā tie lien acīs – vai tā ir bērnišķības pazīme?

Tā nu uzklausot šo te piezīmi par manu izskatu, es apstulbu. Mani nemaz neuztrauc, ka brīvdienā meža pastaigā es atgādinu sevi 14 gadu vecumā, jo tas taču ir burvīgi izskatīties par 10 gadiem jaunākai. Man nepatīk tas, ka “tīnis”  ir apzīmētājs ar smīna pieskaņu. Un vispār es 14 gados izskatījos daudz stilīgāk nekā todien mežā.

Tīņa vecums man bija burvīgs – daudz notikumu un izvēles iespēju, tikpat daudz frizūru un matu krāsu. Un galvenais es toreiz biju daudz interesantāka, nekā tagad. Tāpēc es esmu par tīņiem! Un arī par to, ka mežā katrs iet tā kā vēlas.

Pievienoju lielisku “tīņu” kleitu. Un “tīņu” tāpēc, ka tai ir rakturs un skats uz dzīvi, kas ir stipri vien tālu no parastā pelēkā “jaunietes” dzīves redzējuma.