Tā. Šodien pieņēmu lēmumu tomēr arī vīterot. Par to jau prātoju aptuveni pusgadu. Janvārī vēl biju cieši pārliecināta, ka man nav īsti kā pielietot 140 publiskas rakstu zīmes un es jau tā nevisai bieži spēju atrast blogu ierakstu tēmas. Taču šodien izlasīju rakstu IHT un tas kaut kā mani mazliet motivēja.
Es loģiski mazliet sekoju līdzi kā šīs lietiņas Latvijā attīstās, taču IHT pieminējis sirdi kutinošu situāciju, kā ārsts meklējis diagnozi savam pacientam twiterī un iespējams atradis. Jā, protams šādu gadījumu ir pavisam nedaudz, kad čivināšana tiešām ir kaut ko iespaidojusi un galvenokārt tā man vien atņems vēl kādu daļu laika, bet tomēr japamēģina.
Tā nu, ja pārlieku nekautrēšos, mana mini sprēgāšana būs atrodama zem manai jaunībai vēl piedodama segvārda – @sodiba.
Tviteris sagrauj personības pamatus. It īpaši jauniem cilvēkiem.
http://edition.cnn.com/2009/TECH/ptech/04/14/twitter.study/index.html
Laipni lūgta klubiņā… @rolandinsh
tomēr pārdomāju un tagad esmu Twitterī atrodama kā @martacerava