Kleita

Kopš esmu izceļojusi uz Somiju, ar mani ir notikušas pārmaiņas. Protams, dažādas, taču šodien satrieca kāda gastronomiskas dabas..

Es notiesāju krietnu gabalu sīpolu picas un gribēju vēl!!

Ar sīpoliem es īpaši nedraudzējos, taču ja tie ir izvārīti zupā, iecepti sautējumos vai kotletēs, tad mani īpaši nekaitina. Taču jau pirms trīs gadiem, kad te piedzīvoju Erasmus, ar mani sāka notikt pārmaiņas.

Es dzīvoju kopā vienā dzīvoklī ar ķīniešu izcelsmes puisi, kas nemacēja gatavot, taču skaidri zināja, ka sīpoliem ik dienas ir jābūt viņa ēdienkartē. Tā nu mūsu dzīvoklis pastāvīgi oda pēc sīpoliem, līdz kādu dienu man to smaka pārvērtās par smaržu. Tā taču uz laiku bija mana māju smarža.

Tā nu sāku eksperimentēt ar ļoti labi saceptiem sīpoliem, tā lai tie nekraukšķ. Gardi:).

Manas sīpolu gardēža dienas turpinājās un ikdienišķie makaroni ar tomātu mērci un zilo sieru tagad noteikti garšo krietni labāk ar saceptiem sīpoliem. (Parasti es  gan sīpolus diez ko nejūtu, tomēr kaut kā kopējā garša liekas uzlabojusies.)

Un šodien, kārtējo reizi nokaitināju draugus un paziņas ar paziņojumu, lai lūdzu viņi, picu cepot, neliek klāt sīpolus, vai arī vismaz sagriež tos lielos gabalos, lai varu tos izmakšķerēt ārā.. Bet tad kāda itāļu meitene paziņoja, ka viņai gan padomā, kas cits – baltā sīpolu pica. Tā neko. Garšīgi. Nezinu, kā gan būtu apēst veselu picu tikai ar sīpoliem, bet kā viena no picas šķēlēm, tā noteikti ir aizraujoša.

Uz kurieni tas mani ved?

Recepti skatīt tālāk..

Baltā sīpolu pica

Sagatavo picas mīklu (to pagaidām no galvas nezinu kā), izrulē, ieklāj pannā un nedaudz apsmērē ar olīveļļu. Uz apsmērētas picas virsmas uzbirdina mazliet rīvēta mocarellas siera, izklāj pusmēnešos sagrieztus sīpolus biezā kārtā, uzbirdina melnos piparus, sāli un tad vēl nedaudz rīvēta mocarellas siera. Un cep līdz mīkla gatava un sīpoli skaisti brūni.

Tad atliek vien kāri notiesāt.