Kā mans vīrs saka: “Šī bija TĀ mēneša diena”. Tā mēneša diena, kad es nebiju nekas sabiedrībai – bet gan tikai sev, dēlam un savām mājām. Šodien pavadīju visu dienu mājās vienatnē ar sevi, Krišu, netīrām drēbēm, traukiem un citiem ideālās sievietes pienākumiem. Jocīgi, ka lai gan citreiz pēc šādas dienas esmu ellīgi feministiski noskaņota, šovakar jūtos lieliski atpūtusies. Bērna dienas ritms, trauku mazgājamās mašīnas gurdoņa, izvārīto un izcepto garaiņu gaisīgums atgrieza arī mani pie tādiem kā mierīgākiem sirdspukstiem.
Vienu dienu mēnesī jau var neatstāt pasaulei neko paliekošu, bet gan staigāt pa mājām smieklīgās biksēs, skaļi dziedāt The Power of Orange Knickers, nēsāt Krišu kukaragā un ļaut sev plēst matus.
es visu laiku pieķeru sevi verojam šo fotogrāfiju. Taa ir tik silta un miiliiga.. ienaakot kleitaa neko citu nemaz negribas darit, tikai paskatiities, vai taa veel vietaa!
Var ari biežāk kā vienreiz mēnesī tā… Nemaz tik daudz droši vien to savu zīdaiņu Tev dzīvē vairs nebūs. Viss cits būs vēl un vēl vieglāk pieejams, ja gribēsi… Bet pirmais sava bērna dzīves gads paies un nebūs vairs atgūstams pilnīgi noteikti ne…