Man ļoti garšo sēnes. Es tās lasu, tīru, gatavoju un ēdu. Neko grandiozu no tām nemāku gatavot, bet tās ir gardas visādos veidos. Man īpaši garšo gaileņu kaviārs (drausmīgi darbietilpīgs), baraviku krēmzupa (nav ne jausmas kā pie tās tiek) un vēl visādas sēņu mērces un sacepumi.
Somijā šogad sēņoju vienreiz un sekmīgi. Taču šoreiz nolēmu neizaicināt pret sevi dīvainus skatienus un sēnes
vienkārši nopirkt. Jau pērn biju pamanījusi tirgū tādas it kā apsalušas, brūnīgas gaileņtipa sēnes, taču tikai tagad nolēmu pārbaudīt tās. Tās ir piltuves tipa gailenes jeb dzeltenkājes (vismaz manā tulkojumā no Funnel chanterelles). Sastopamas sūnās vēlu rudenī. Neatbildētais jautājums – vai sastopamas arī Latvijā?!
Bet patīkamais Somijā - var tikt pie gaileņtipa garduma arī ārpus to sezonas, tās ir vieglāk tīrāmas nekā gailenes un lētākas nekā šampinjoni.
Mana jaunā recepte: dzeltenkāju risoto, kur gaileņu vietā vienkārši izmantojam dzeltenkājes:). Ja interesē, lasiet tālak:
Tātad recepte:
Mazliet apcep nevārītus rīsus (var kopā ar sīpoliem), tad pielej ūdeni divtik daudz cik rīsu.
Apcep sīpolu. Pa virsu liek dzeltenkājes. Gaida kamēr no tām iztvaiko ūdens, tad pievieno sāli un melnos piparus. Tad mazliet pielej eļļu vai sviestu un apcep.
Kad rīsi gatavi, tiem pievieno parmezānu vai citu cieto sieru, arī vienkāršu zilā pelējuma sieru. Daudzumu pievieno pēc patikas (tātad es pievienoju daudz!), bet vajadzētu tik daudz, lai siers saķepina rīsus mazliet un dod tiem garšu.
Tad rīsiem pievieno apceptās dzeltenkājes un kārtīgi samaisa.
Pasniedz ar mazajiem ķiršu tomātiņiem.
Pēdējie komentāri