Kleita

Šīs nedēļa pagājusi tematiskajās ballītēs..

Tātad ir mācību gada sākums. Jaunieši kāri izklaides un iepazīšanās, tādēļ klubā (Cabaret, Tamperē, Somijā) tiek rīkota ballīte ar nosaukumu – Satiksmes gaismu ballīte (Traffic light party). Ja esi zaļš, tad esi brīvs, ja dzeltens – īsti nezini, ja sarkans, tad aizņemts.

Uz šo ballīte ieradās milzīgi pūļi  – somu un ārvalstnieku – un tik ātri izķēra zaļās norādes, ka atlikušajiem nācās izlīdzēties ar dzeltenām, uz kurām izmisīgi ar pildspalvu mēģināja uzrakstīt, ka dzeltenais patiesībā ir zaļš. Drīz vien izbeidzās arī dzeltenās norādes, un kā izrādās pie tā vaininieki bija arī aizņemtie – jo, tie sajutuši ballīti, steidzās nomainīt sarkanās norādes pret mazliet elastīgākajām – dzeltenajām. (Var jau teikt, ka ballītes organizācija bija pavisam draņķīga un tāpēc norādes izbeidzās. Taču tā bija nebeidzama cilvēku straume, kas vēlējās ballēties un iepazīties – gluži kā īstajā dzīvē, tikai ar skaidrām un mazliet maldīgām norādēm.)

Grūti pateikt, vai kādam šis vakars bija kaut mazliet liktenīgs. Man ne. Taču tenkošanai un smiekliem šis vakars bija piemērots: varēja novērot, kuri gada sākumā ir aizņemti, kuri brīvi, kuri mainīgi. Un vēl nākamajā dienā, ģērbjoties kādā no šīm krāsām varēja jokot, ka kādam ballīte tomēr bijusi liktenīga un satiksmei parādījušies jauni noteikumi.

Un tomēr bez liktenīguma, kaut īslaicīga, ballīte – ātri aizmirstama.