Biju pazudusi uz pāris nedēļām, jo dzīvē ir noticis kaut kas jauks. Mācīties to, ka interesē, izrādās ir tiešām viegli un pacilājoši. Tiem, kas vēl nezin – jau divas nedēļas apmeklēju Filoloģijas un Mākslas fakultātes Baltu filoloģijas lekcijas. Mācos atkal 1. kursā un jūtos it kā laiks būtu apstājies. Līdz ar to atklāju jaunu kategoriju – filoloģija, kur turpmāk rakstīšu arī par to ko jaunu esmu uzzinājusi. Šai reizei 3 interesentas lietas:
1. Latvieši Pieneni sauc tās pienainā kāta dēļ, vācieši – par Löwenzahn jeb “lauvas zobiem” tās spico ziedlapu dēļ, bet krievi – par одуванчик tās aizpūšamās sēklinīcas dēļ. Re, kā atšķirās 3 valodu skatījumi uz dzīvi.
2. Latīņu valodā bellum nozīmē karš, bet itāļu valodā bella – skaista. Interesanti, kurā brīdi itāļu valodas evolūcijas laikā Seno Romiešu karš kļuvis par bella donna. 
3. Edvards Virza bijis tikai mazliet garāks par 1.50 m, un meitenes valdzinājis daudz un pamatīgi.
Tādas lūk bumbas!
Laura
Marta
ak, jēziņ… atceros šos murgus. par latviešu pieneni un lauvas zobu, laikam bija pie lokmanes vai tās 1.50 garās dialektiķes, kurai vaŗdu aizmirsu. bet par virzu bija pie kā? pie dalbiņas?
Tolaik traģiski dzejnieki bija modē
) Un mēle jau šim bija pareizi piekarināta 
es arii so to iemaaciijos latiinju valodaa – Bellum omnium contra omnes. speeciigs teikums!