Traģikomiska realitāte:
Lielās cerības uzlabot krievu valodas zināšanas, šīs vasaras sākumā iegādājos romānu krieviski. Negribēju jau ko šādu tādu lasīt, tāpēc nolēmu izvēlēties to, ko tiešām gribētu izlasīt. Iegādājos Fjodora Dostojevska Белые ночи .
Grāmatu nelasīju mājās ar vārdnīcu, kas, visticamāk, būtu bijusi veiksmīgāka valodas apgūšanas metode, bet autobusā. Tā nu ik dienas dodoties uz pilsētu un atpakaļ izlasīju kādas lappuses. Kad ko nesapratu, izlaidu. Trakoti gribējās autobusā kādam pajautāt ko, kas nozīmē, taču tik valodas kāra nebiju. Un kautrējos.
Tā nu nācās nereti neziņā lasīt garos Dostojevska varoņu portretus un aprakstus. Ar dialogiem gāja salīdzinoši vienkārši. Kādā brīdī gan izdevās ļoti apjukt – pēkšņi stāstītājs sāka runāt sieviešu dzimtē un Nastjenka bija kļuvusi par Njetočku. Visādi izdomājos, kā gan tas noticis – par stāstītāju kļuvusi cita varone un atmiņās par savu bērnību lieto citu savu vārdu, moš, mīļvārdiņu, utt. Domāju, ka romāna noslēgumā stāsti sasauksies. Taču.. kā izrādās, esmu izlasījusi divus stāstus vai romānus, jo par to man pavēstīja pēdējā grāmatas lappuse ar saturu. he!
Man radās šaubas grāmatas lasīšanas gaitā, kāpēc šī stāsta daļa, (bet kā izrādās otrais daiļdarbs - Неточка Незванова) ir izvērsta tik gara. Taču man negribējās daudz par to prātot, jo likās, kā cienītais Dostojevskis lēmis, tā būs.
Traģikomiskuma beigas.
Es loģiski nejūtos pilnībā izbaudījusi izlasīto, taču valodas bagātināšanai un lasītkārei tas noteikti noderēja. Tāpat arī izdevās apgāzt ieteikumus krieviski lasīt lubenes vai cosmo tipa žurnāliņus valodas mācīšanās nolūkos. I-hā!
Hehe..
Man šovasar bija plāns izlasīt Puškina Евгений Онегин, orģinālvalodā. Nodomāju, ka tik īsu romānu izlasīšu arī dzejā.. un krieviski. Nu jā.. Iet man ļoti līdzīgi, vienīgi manai padomju laiku grāmatai ir pāris cenzūras izgrieztas daļas, kas saprašanu nepadara neko vieglāku.
Varbūt būsi mani iedvesmojusi atrast un pabeigt iesākto!
šo pašu stāstu lasīju pirms divām vasarām, kad posos ceļojumam uz Sanktpēterburgu, vienīgi man gan nesanāca līdz Njetočkai tikt
Iedvesomojoši ir lasīt krieviski, taču pagaidām vēl ļoti grūti, lai ķertos pie lielajiem meistardarbiem 
Nu Dostojevskis nav tas visvieglāk sagremojamais autors, ar ko vajadzētu saistīt kādas valodas apgūšanu. Man pašam Miša Bulgakovs labāk patīk kaut gan grūti pateikt cik viņš oriģinālvalodā viegli lasās, bet “Jauna ārsta piezīmes”… mmmm.. kāds jaukumiņš… O. Vācietis ļoti meistarīgi tulkojis “Meistaru un Margaritu”, bet varbūt krieviski tas darbs ir vēl pat par kripatiņu labāks.
Dostojevskim krievu val. varētu mēģināt lasīt “Noziegumu un sodu” (manuprāt, viņa labākais un literatūras vēsturē fundamentālākais ieguldījums). Piemēram, “Roskoļņikovs” latviešu valodā ir tikai uzvārds, bet krieviski vārdiņš “raskoļitsa” piedod savu īpašo nokrāsu… tomēr ir kaut kāds pavisam cits smeķis…
Un vispār… ir jau tomēr tā krievu valoda dvēseliskāka – reizēm patīkami klausīties.
..es neesmu vēl sākusi lasīt krieviski romānus. Vienmēr, kad ir nepieciešams kaut ko – kaut dažus vārdus – izlasīt krieviski, es to nekautrējos darīt skaļi, jo es pilnībā apzinos, ka šīs manas prasmes vienmēr uzjautrina klātesošos.
Izlasot šo stāstiņu, man ir vēlme rīt aiziet uz veikalu un iegādāties kaut ko skaistu… krieviski:)
[...] atrast, apskatiet šo no filmas “Baltās naktis”, ko vajazētu laikam noskatīties ( esot tās pašas, ko Marta lasījusi krieviski). Vēl arī atradu viņa fanu lapu – būs jāreģistrējas un jānosūta viņiem mūsu bilde. Tas, [...]