Var būt kāzas bez pārdomām par savu vientulību un bez atziņām par to, kā ko labāk organizēt, svinēt, kā dzīvot. Tā nav gluži vienaldzība (lai gan arī tās netrūkst), kas neļauj protestēt, ja kas nepatīk, un arī piedalīties. Tā ir neiesaistīšanās un netuvošanās. (Tas gan neietver ignoranci pret kleitu īpašniecēm.)
Varētu jau pēc pasūtījuma izvērtēt, salīdzināt un paust savu atzinību par kādām norisēm šādos pasākumos, taču domāju, ka bez tā var iztikt. Vienalga vai tie slavinājumi, vai kritika, tas ir beidzies un paliks mūsu prātos. Ja gribēsies vai vajadzēs, atmiņas pārcilāsim. Šī laimīgākā diena
dažu svinību dalībnieku dzīvēs, arī paliks viņu diena. Neko tur vēl piebilst.
Laime vairs nav jāvēl, jo tā taču atrasta! Vienkārši jau tā prom neskrien.
“Laime vairs nav jāvēl, jo tā taču atrasta! Vienkārši jau tā prom neskrien.”
Viedi vārdi, viedi!
Ja par kāzām nerunā, tad tās nav bijušas labas kāzas
Man vairāk interesētu tava vīra komentāri, jo viņš taču klasiskās kāzās nav bijis un viņa vedējmāte izteicās šaubīgi, vai tas gluži viņam iešot pie sirds. Bet šitā otrā rindkopa nebija svarīgākais.
Andriit – Martai nav vīra…
..bet pēc Andrīša komentāra izklausās, ka drīz būs (vīrs Martai)
pat nav ko teikt, esmu mēms