Letas ziņa: “Tikai 20%-30% piecpadsmitgadīgu Latvijas skolēnu vidū ir interese par lasīšanu, liecina Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP) 2006. gada rezultāti. Tas ir procentuāli krietni mazāk nekā citās SSNP pētījumā iekļautajās valstīs, un Latvija starptautiskajā ranga tabulā atrodas pēdējā vietā, vērtējot skolēnu attieksmi pret lasīšanu. “
Cik atceros 15 gados cilvēks beidz pamatskolu, kur 9 gadus jālasa visādi latviešu rakstnieku brīnumdarbi, vispār izlaižot pārējo pasauli. Nav brīnums, ka tikai katrs 5 – 3 skolēns spēj uzturēt “interesi” par literatūru. Tāpēc pieņemot, ka Latvijas vidusskolu programma ir kaut mazliet interesantāka un iespaidiem bagātāka – ir pamats domāt, ka 18-gadniekos procents iespējams varētu būt pieaudzis līdz 50% un mēs jau varētu ranga tabulā cīnīties pa augšu ar citiem eiropas interesentiem.
Un vispār, ja pieņem, ka cilvēks, kurš “interesējas par lasīšanu”, arī kaut ko izlasa un veidojās par domāt un rīkoties spējīgu sabiedrības daļu, manuprāt, 20%-30% ir pat ļoti labs un cerīgs rezultāts.
Šovakar esmu optimiste. 
Laura
Marta
Tas gan nebūs par literatūru, taču..
Vakar redzēju, kā divi čalīši nopirkuši jaunās mācību grāmatas skolai, šķirsta tās un apspriež. Atvērta ģeogrāfijas grāmata – laikam saimnieciskā ģeogrāfija. Viņš skaļi nolasa grāmatas saturu. Es noklausos un nodomāju, ka man arī derētu atsvaidzināt zināšanas šajos jautājumos. Pat pafantazēju, kā būtu ar manām šodienas zināšanām pasēdēt skolas solā (vēlams ne pie manas bijušās ģeogrāfijas skolotājas). Bet čalīši tikmēr jau atšķīruši kādu nodaļu un šausminās – lappusē tikai teksts, maziem burtiņiem. Un viens no viņiem saka – vot, šitādu es čista nevaru palasīt – un tad imitēja krākšanu.
noteikti varu teikt ka skolas literatūras programma ir ļoti garlaicīga. man kad bija periods kurā mācījāmies smalki un sīki kādā stilā raksta Rainis vai Aspazija, man tas likās garlaicības kalngals. Es vienmēr esmu kaut kā skatījusies uz ārzemēm, gribējās tos lielos rakstniekus.
Bet ko varētu pateikt no angļu pieredzes. No tās ar ko es esmu saskārusies. Latvijā interese par grāmatām IR lielāka. Jo viņiem skolas programmā nav iekļauts nekas cits kā vien angļu rakstnieki.
Nu bet protams, ja nebūtu iemesta acs kādā Remarka darbā, man arī par grāmatām interese no Raiņa nerastos.