Kleita

Izrādās es pazīstu sekstūristu. Mans jaukais, smaidīgais, izpalīdzīgais darba kolēģis Somijā, ierodoties Rīgā, trinas, jo vēl nav aizgājis uz masāžas salonu.

Viņš ir lietuvietis, kas jau sešus gadus dzīvo Somijā, ir tikpat vecs dēlēns, bet jau trīs gadus nav bijušas ilgstošas attiecības. Ne var atrast, ne ir drosme. Vieglāk nopirkt. Viņš domā, ka Rīgā tas maksā ap 50-70 eiro.

Satiekoties likās, ka viņš vairākas reizes tūliņ celsies un skries uz masažas salonu, pirms vēl jābrauc uz lidostu. Viņš skatās pulkstenī un domā, kā saplānot pasēdēšanu ar mani un viņa somu draugiem un aizdošanos pie kādas.

Viņš izskatās romantisks un maigs pēc dabas. Tāds ar kuru varētu, ja vien būtu patikšana. Un kāre pēc pērkamas/pērkamām sievietēm nemaina šo attieksmi. Ir zināms ne viens vien tāds. Taču neviens vēl nebija tik nervozi man blakus sēdējis, ka man pat viņam bija jāsaka – ej, taču! Neaizgāja, bet teica, ka nākamreiz, ciemos atbraucot, gan aizies.