Kleita

Cik atceros pēdējo reizi tur biju klases ekskursijā kādā 2. klasē. Viena no retajām reizēm, kad ir izdevība palepoties, ka esmu LU studente – jo kā izrādās tiem dārzā ieeja par brīvu. Tur smaržo pēc vecmammas, jo viņai bija trīs dārziņi un tur nu bija sastādīti visādi krūmi un puķes, kas bija atkal ieraugāmi botāniskajā dārzā. Tomēr izskatījās, ka šī vieta ir diezgan piemirsta un pēdējo 20 gadu laikā ir nomainīti pāris soliņi un izviedota maza taciņa no jauno laiku bruģa. Viss pārējais tā teikt no padomju laikiem. Cilvēku arī maz – iemaldījušies 2 tūristi pensionāri, krievu jaunlaulātais pāris ar fotogrāfu, kurus satikām jau Vecrīgā, 2 jaunās māmiņas, 2 manāmi iemīlējušies jaunieši, kas mērķtiecīgi bučojās uz soliņa aiz siltumnīcām, mēs un dārza darbinieki – daži pensionāri ar mazbērniem un jaunieši melnām sejām, kas pielikti tīrīt dīķi, acīmredzot, piepelnījās.

Tā jau forši pastaigājām – pēc jau n-tās reizes izstaigātajiem centra parkiem – interesanta pārmaiņa un smaržo tiešām pēc vecmammas dārza. Tikai žēl, ka daudz kas no teritorijas vēl neapgūts un ar brikšņiem. Un no tiem latīniskajiem augu nosaukumiem ( lurcia vulgaris un vel citadi vulgaris) nekādas jēgas. Un, starp citu, ja gribas kaut kur nolīst no cilvēkiem, palasīt, pabučoties vai parunāt caur puķēm – īstā vieta. 4. tramvajā pie okupācijas muzeja iekšā un pie dzirciema ielas ārā.

Atradu arī mājas lapu – http://www.lu.lv/botaniskais