Kleita

šis stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām

Dārza ballīte hipiju stilā Jūlijs 9, 2009

Nesen pabiju aizraujošā un gaumīgā hipiju izstādes atklāšanā Tamperē, Pispalas rajonā. Paziņa uz šo pasākumu ielūdza, sakot, ka gaidāms pasākums atrakciju parka garā. Neko nesapratu. Kāds vēl atrakciju parks vēsturiskā pilsētas rajona dārzā un kāds tam sakars ar izstādi? Taču patiesi, atrakciju parks bija un arī izstāde.

Par notikuma vietu izvēlēts Pispalas Mūsdienu mākslas centrs jeb Hirvitalo (Briežu māja). Draudzenei pirmā asociācija, ka māja kā mūsu pašu Undīne. Hirvitalo gan krietni mazāka un kaut kā nepretenciozāka. Sen gan Undīnē nav būts. Tātad pie mājas dārzs ar zālāju, nelielu stikla siltumnīcu, nolaistu šķūnīti un pāris ābelēm. Parasts dārzs. Taču dārzā izvietots atrakciju parks. Īsts atrakciju parks, jo tajā spēlē mūziku, var piedalīties atrakcijās, just azartu un laimēt.

Dārzā ir trīs elegantas izklaides iespējas. Pirmā, vienkāršākā, bet visiem laimi nesošā – Laimes ritenis: vecs velosipēds apgriezts augšpēdus un tā ritenī iemontētas laimes krāsas. Pirms riteni griež, jāmin kura krāsa būs laimīgā. Balvā saldējums. Par pareizu krāsu lielāks, par nepareizu – mazāks. Īsta laime bez veiksmes.

Otrā atrakcija iespaidīgāka, taču grūti izpildāma: jāmet pa bundžām, lai virs neliela piepūšamā baseina, ābelē iekārtās šupolēs gulšņājošā nāra, tev par prieku izpeldētos. Tomēr jāgaida nav ilgi un kādas veiklākas rokas nāru izpeldina. Citām veiklām rokām gan nāra vēlāk jāglābj, jo šai takš kāju nav un vēl peldēt īsti nav iemācījusies.

Trešā atrakcija visazartiskākā – Gliemežu rallijs: ierodoties atrakciju parkā katrs izsaka savas likmes par kādu no piedāvātajiem gliemežiem, kas izvietoti uz sacensību laukuma. Gliemežiem motivējošs mērķis – salātlapa. Un sacensības var sākties. Visi gliemeži tiek izvietoti uz vienas iekšējās riņķa līnijas un brīdī, kad gliemezis aizlīdis līdz salātlapai un tā gliemežvāks atrodas aiz ārējās riņķa līnijas, tas tiek pasludināts par uzvarētāju.

Dārzā ir vēl kāda atrakcija – banānu slidkalniņš. Uz neliela pakalniņa ievietotas plēves visi aicināti brīvi mest svaigi nomizotas banānu mizas un aidā lejup. Atrakciju gan neizmēģināju, bet banānus gan :) .

Sajūta, kā īstā Tivoli dārzā vien sensenos laikos. Atsvaidzinoši.

Patiesībā nemaz nav tik svarīgi kāda izstāde Hirvitalo tajā dienā tika atklāta, galvenais kā atklāja.

P.S Ballītes dzēriens  – stiprais brūnais ar svaigiem anīsa augļiem (īsti somiskā garā).

 

No muminiem līdz gotiem Jūlijs 6, 2009

Fails atrodas: atklājumi, grāmatas, kleitas — Marta @ 6:00 pēcpusdienā
Tags: , , , , , , ,

Tā kā tuvojas manas atvadas no Tamperes, esmu nolēmusi apskatīt divos gados neapskatītās pilsētas vērtības. Viena no šādām vietām ir Muminu muzejs. Bērnībā citīgi mēģināju Tūvi Jansoni lasīt un iemīlēt muminus, bet nu nekādi. Tomēr muzejs un paši mumini te tik populāri, ka nu bija jāaiziet.

Taču, ja grāmatas nav lasītas vai multenes skatītas, tad diemžēl nekādu gandarījumu muzejā sajust nevar. Muzejs ir pilns ar pasaku ainām, sīki jo sīki izstrādātām, kā arī grāmatu ilustrācijām. Tur ir lasāmstūrītis, rotaļu placis un filmu zāle. Viss, kas nepieciešams muminu fanam. Man, savukārt, muzeja apmeklējums kļuva aizraujošāks, jo draugs ieteica muzejā obligāti sameklēt muminu erotisko noslēpumu, kas paslēpts no bērnu acīm. Lūk, intriga!

Lai atgūtos no muminiem, apmeklēju gotu tirdziņu, kas Tamperē norisinājās Gotu festivāla ietvaros. Diemžēl nepadomājusi par nepieciešamību pieskaņoties videi, ierados gaiši ģērbta, kas mani automātiski padarīja par autsaideri, tomēr netraucēja iemūžināt bildēs citus (starp citu man liekas, ka tas viņiem gluži labi patīk, ja jau saģērbušies tik izaicinoši). Tirdziņā gan neko ārkārtēju nepiedzīvoju, jo tur vienuviet bija tie paši ļaudis, kas klīst par pilsētu tikai lielākā koncentrācijā. Taču šāds tirdziņš deva vairāk apskaidrības par gotu garderobi, kurā izrādās var ietilpt lolitu kleitiņas un krādziņas, kā arī burleska cepurītes. Vairāk skatīt galerijā!

Nākamais plānā  – Ļeņina muzejs.

 

Domā par to! Jūnijs 18, 2009

Šonedēļ Roterdamā noslēdzās blogošanas projekts Th!nk about it 2009, kura ietvaros uzrakstīju sešus ierakstus par to kā no tālienes redzēju ES parlamenta vēlēšanas. Pats projekts bija visai unikāls, jo tas uz vienas platformas vienoja blogerus no ik vienas ES valsts un lielākā daļa no viņiem tiešām samērā regulāri kaut ko rakstīja. Ieraksti gan lielākoties nebija pārāk aizraujoši, jo bija ļoti specifiski par katru no dalībvalstīm. Tāpat arī katram blogerim ir savs rakstīšanas stils, kas no vienas puses sekošanu padarīja jautrāku, bet no otras – apgrūtinošāku. Arī platforma, uz kuras mēs spēlējāmies ar Eiropas idejām, nebija pietiekami ērta tādam autoru lokam un ierakstu daudzumam.

Un tomēr, četros mēnešos lapu ir aplūkojuši 50 tūkstoši lietotāju no 100 dažādām valstīm. Projekts ir pievērsis mediju un pētnieku uzmanību. Tā organizētāji European Journalism Centre piedāvā datus, lai šī projekta veiksmes un neveiksmes tiktu izanalizētas kādā maģistra darbā. Tā, ka ja kādam grūtības ar tematiem, tad šis ir pieejams.

Th!nk about it varēja pietiekties jebkura vecuma un nodarbošanās ES iedzīvotāji, tādējādi projektam izdevās vienot žurnālistus, web komunikāciju specialistus, politologus, vēsturniekus u.c. Raiba, ambicioza un galvenokārt vīriešu kompānija. Organizētāji saprot, ka dalībniekus un projektu nevar tā vienkārši palaist vējā, tāpēc vien, ka vēlēšanas ir beigušās. Turpinājums iespējams sekos un blogošana turpināsies  par globālajām klimata pārmaiņām, ap kurām ES aktīvi rosās un cenšās sevi pozicionēt kā cīņas karognesēju. Nezin vien, vai šis temats raisīs tik aktīvu blogošanu un neaprobežosies ar dažiem par un pret argumentiem, bet ir vērts mēģināt.

Noslēguma pasākumā apkopoju dažas atziņas:

  • Ja žurnālisti savā materiālā izmanto blogus, tad pieklājīgi ir atsaukties uz autoru. Taču nav grēks arī neatsaukties, jo blogeris kā aktīvs pilsonis, galu galā raksta, lai sasniegtu kopējo mērķi.
  • Ja žurnālisti izvēlējušies intervēt blogeri, tad pret viņu arī ir jāizturas kā pret blogeri. Blogera zināšanas bieži vien aprobežojas ar to, ko viņš jau ir uzrakstījis.
  • Bilingvisms ir atslēgas vārds darba iespējām un pat modes tendence.
  • Reklamēties vēlēšanām par ES aktuāliem tematiem ir tas pats kas izvēlēties sevi sodīt.
  • Eiropiešu atbildība un interese par ES varētu rasties pēc vienota Eiropas Komisijas izstrādāta ekonomikas stimulēšanas plāna, nevis pēc daudziem nacionāliem.
 

Divas dienas Roterdamā Jūnijs 18, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Marta @ 3:59 pēcpusdienā
Tags: , , , , , ,

Šonedēļ sanāca pabūt šā gada Eiropas jaunatnes galvaspilsētā Roterdamā, Nīderlandē. Pilsētā pavadīju divas naktis un pēc trešās tur tā arī neilgojos. Sākotnēji apguvu pilsētas nomali Maashaven rajonu, kur atrodas modīgs konferenču un ballīšu centrs Maassilo. Šī vieta ir tāds kā modernāks, plašāks un alternatīvāks Sapņu fabrikas variants. Tāpat šajā rajonā atradās mana viesnīca Best Western ART Hotel, kas iekārtojusies pilsētai tipiskā augstceltnē ar skatu  un piekļuvi milzīgajai Roterdamas ostai. Viesnīca no iekšpuses skaista, ar oriģināliem dekoriem un labu servisu.

Pats Roterdamas centrs savukārt nekāds īpašs. Var redzēt daudz īpatnēja stila augstceltņu, kubu, ģeometriskās asimetrijas un simetrijas, vecās celtnes, kas piesegtas ar jaunākām un iespējams nevērtīgākām. Ir par ko brīnīties un pietiek laika arī garlaikoties. Laikam jau iespaidīgākais, ko redzēju ir Kijk Kubi un tiem blakus esošās celtnes, kā piemēram, pilsētas bibliotēka, kas atgādina ne pārāk izdevušos Pompidū centra kopiju un tomēr atsvaidzinoša. Šīm ekām tuvumā arī atrodas pilsētas tirgus, kur lielā izvēlē atrodami krāmi, jūras veltes un arī vietējais siers, no kuriem īpaši gards likās vidēji nogatavinātais kazas siers. Smagi gan pēc tam visu dienu staigāt ar kilogramu siera plecos, tomēr ir tā vērts.

Patīkamu atsvaidzinājumu no pilsētas radu Sijf restorānā, kur laba ēdiena un kompānijas atmosfērā, iespējams iekļuvu arī kādā jaunā filmā. Filmēšanas grupa ieradās tikai īsu mirkli pēc mums un izkārtoja mūs sev tīkamā veidā, lai veidotu fonu kādai ainai. Filmas veidotāji bija pārāk aizņemti, lai paskaidrotu, kuras filmas fonā mana ēšana, staipīšanās, smiešanās un cenšanās neskatīties kamērā būs attainota. Taču tam ir kaut kāds sakars ar Intermezzo filmām, kas pēc kāda pusgada vai gada varētu parādīties filmu festivālos. Kas tās par filmām, man nav ne jausmas.

Neko gan īpašu jaunatnei veltītu pilsētā neieraudzīju, taču zinātāji saka, ka vasaras otrajā pusē Roterdama būs pilna festivālu un notikumu. Interesantākais, ka pasākumu rīkošanā aktīvi iesaistīti jaunieši, kas adaptē tradicionālus pasākumus savai gaumei. Pilsēta arī iesaistījusies jauniešu bizesa ideju atbalstīšanā, piemēram, t-kreklu fabrikas izveidē. Krīzi nekur nemana, par ko iespējams arī liecina konteineriem pārpilnā osta.

 

Aristokrāte ar personīgo pedikīra studiju Jūnijs 18, 2009

Labrīt!

Šodien pamodos piecos no rīta. Īsti nezinu ar ko tas ir izskaidrojams, bet sajūta ir laba. Esmu ieguvusi vismaz 3 stundas tikai sev un tas ir brīnišķīgi.

Tāpēc Kleitai varu pastāstīt pāris jaunumus savā dzīvē:

1. Esmu ieguvusi augstāko izglītību un nolikusi arī latīņu valodas eksāmenu filologos. Un vasaras ” brīvlaiks” var sākties. :)
2. Turpinu savu downshifting programmu. Pie šī punkta varam arī apstāties, jo te būs vairāki apakšpunkti:

Mana jaunā platmale (modelis - Krišs)2.1. pirms mēneša atteicos no biežas restorānu un kultūras pasākumu apmeklēšanas, protams, to vēljoprojām daru, bet svētkos
2.2. tāpat iegādājos ļoti skaistu saules platmali un paziņoju, ka atsakos sauļoties (man ir alerģija no saules) un apmeklēt solāriju ( to izmantoju, lai gadiem slēptu savu patieso bālo un protams aristokrātisko ādu).
2.3. abonēju žurnālu Mūsmājas – tas kļuvis par ļoti aizraujošu žurnālu un ar nepacietību gaidu jau nākamo – līdz ar to atkrīt bildīšu žurnālu iegāde, kad gribas ko skaistu un var iegūt dažādus labus padomus “mājas solim”.
2.4. sāku izmantot visus savus dzīvē iegūtos un neizmestos krēmu, šampūnu un dušas želeju paraudziņus, tāpat esmu nopirkusi Dzintara šampūna un balzama komplektu
2.5. iegādājoties vīnu – limits 3.50, galva sāp tikai reizēm
2.6. grāmatu iegāde – šitas gan ir sāpīgi. Ieejot grāmatnīcā kožu nagos – ni, ni, ni. Tā vietā ir ideja publicēt manu vēlamo grāmatu listi, lai, ja kāds vēlas pēkšņi man ko uzdāvināt – trāpītu desmitniekā. Kā arī ik pa reizei iegriežos lietoto grāmatu veikalos (uz Čaka ielas, Jumavas grāmatnīcas pagrabā un Roberts Books).
2.7. Darbadienās ik pa laikam pusdienas aizstāju ar rīsu un ūdens kūri. Ķīniešos nopirktā lielā rīsu porcija par 1.30 Ls un ūdens, kas darbā ir bez maksas. Ideāla maltīte un var mierīgi izvilkt līdz vēlām vakariņām mājās.
2.8. Un visbeidzot mans pēdējais jaunievedums – mana personīgā manikīra un pedikīra studija. Jau vairākus gadus veicinu skaistumkopšanas salonu ekonomisko izaugsmi Rīgā. Tagad esmu stingri nolēmusi – manikīrs ārpus mājām ne biežāk kā reizi 3 mēnešos un pedikīrs reizi 6 mēnešos. Tā nu vakardien Drogās par 15 Ls iegādājos visu nepieciešamo un vēlāk mājās pie 100g Kultūras mērcēju kājas grīdas mazgāšanas spainī. Ziniet baigi labā sajūta! :) Ko vēl cilvēkam vajag – ču ču kultūras un karsta ūdens pelde pēdām.

Lieki gan piebilst, ka visa mana downshifting programma draud izgāsties, jo neprātīgi esmu iemīlējusies kurpēs par 100 latiem. Es domāju un pārdzīvoju jau vairāk kā nedēļu. Drīz iešu uz tām apskatīties vēlreiz… Varbūt vairs nebūs mans izmērs. :)

Bet ko nu par skumjo… Downshifting rulz!

 

Par un ap līdzskrējēju jeb pēdējā lekcija Tamperē Maijs 27, 2009

Šodien aizvadīju savu pēdējo (vismaz pagaidām) lekciju Tamperes Universitātē. Sagadījās tā, ka šī bija arī pēdējā lekcija manam maģistra darba vadītājam un ilggadējam universitātes profesoram Kārlem Nordenstrengam (Kaarle Nordenstreng). Viņš oficiāli beidzis savu akadēmisko karjeru un tagad var vēl vairāk nodoties grāmatu rakstīšanai, projektiem un ceļojumiem, kur dalīsies savā pieredzē un prātojumos. Savus pensijas gadus viņš neplāno pavadīt mierīgi vasaras kotedžā (kesämökki) kā liela daļa somu, un izskatās, ka viņš pēc tā arī nemaz nealkst.

Aikalainen
Aikalainen

Nevarētu teikt, ka mani viņš ir būtiski iespaidojis, tomēr devis paraugu gan. Vinš ir asprātīgs, harmonisks, mazliet neorganizēts, patiess un ar spēcīgām maņām. Viņš nav tāds, kuru klausoties mute paliks vaļā un sāksies neliela panika, ka tikai neaizmirstu kaut vienu vārdu, ko viņš sacījis. Kārles lekcijas nav bagātību krātuves, tomēr tajās viņš paver durvis uz tām. Viņš parāda, kas ir būtiskais, bet neliegs arī studentam klīst ap nebūtisko un pašsaprotamo. Līdz beigas, viņam un ap viņu esošajiem, vienmēr ir vērtīgas.

Kārles pēdējā lekcija bija somiski, tāpēc nevarētu teikt, ka pilnībā sapratu viņa vēstījumu. To vairāk palīdzēja saprast blakus sēdošais somu draugs, kā arī lielais klausītāju pulks, kas sirsnīgi smējās un atvadījās no viņa. Šodien viņš bija neparasti zolīds tumšzilā uzvalkā, lai gan ikdienā ir vienkārši somisks. Viņā gribējās skatīties un skatījos tā, kā uz atvadām vēroju arī savu bakalaura darba vadītāju Ojāru Skudru (ieguvumi no abiem gan krietni atšķirīgi).

Mans somu profesors klausītājiem rādīja, ka viņa vecums nekādā gadījumā nav šķērslis izprast medijus, žurnālistiku un tendences. Viņš “nav bijis pionieris, bet laika/vēja/modes līdzskrējējs“. Viņš ir bijis kontroversiāls aukstā kara gados, par ko vēl tagad nākas skaidroties, lai klausītāji nejustos kā “čurājot uz elektriskā žoga“. Un viņš ir romantisks! Viņa “Tamperes Universitātē pavadītās dekādes ir kā mīlas stāsts“.

Nešaubīgi arī mani divarpus gadi te ir stāsts par un ap mīlestību.

 

Hercs Franks Maijs 24, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Laura @ 11:22 priekšpusdienā
Tags: , , , ,

Draugi, izlasiet! Un noskataties vismaz 3 viņa filmas. Būsiet bagātāki. Es kā cilvēks, kas neko nesaprot no kino – iesaku. :) Hercs Franks

 

Soma, kas nepiestāv lielajiem un dumjajiem. Maijs 24, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Laura @ 10:33 priekšpusdienā
Tags: , , , ,

Ar vīru strīdamies reti. Strīdi pārsvarā ir divu veidu: Eksistenciālie un Vieglie. Šoreiz par vieglajiem. Tie sākās tad, kad apjautām, ka nemaz nestrīdamies – tāpēc ieviesām vārdu apmaiņas mazliet paaugstinātos toņos. Tā kā pēdējā laikā pavisam dabiski ir parādījušies ar “eksistenciālie”, vieglo praktizēšana ir atstāta novārtā. Taču vakar mums izvērtās klasiskais vieglais.

Built somaJau gandrīz gadu mājās darbojos Mac datoru un pavisam klišejiski gandrīz momentāli pārgāju Mac aizstāvju frontes pusē. Savukārt, vīrs, lai arī uzskatu viņu par progresīvu cilvēku, ietiepīgi nēsā apkārt savu mega smago Sony. Vakar man ievajadzējās dažas bildes no Sony, tad nu es mēģināju izveikt ierastās darbības, lai atvērtu folderus, bet man nekas neizdevās un es sāku stresaini raustīties un pacelt balsi uz vīra datoru. Šeit svarīgi pieminēt, ka darbā, lai arī ar sakostiem zobiem, klusi un pacietīgi sēžu pie klasiskās vērtības – IBM, līdz ar to ir skaidrs, ka nepavisam neesmu aizmirsusi kā iekaro folderus frontes otrā pusē.

Vīrs, protams, izmantoja gadījumu un uzsāka “vieglo”. Tas beidzās ar to, ka viņš paziņoja, lai nepieskaros viņa datoram, lai beidzu izlikties un vispār eju projām. Es aizsitu viņa lielo dumjo datoru un noburbināju pāris lamu vārdus.

Tā šī it kā nejaušā/jaušā atgriešanās pie vieglajiem strīdiem, iespējams vēsta par Eksistenciālās ēras beigu posmu. Patīkami. Bet savu datoru es ļoti mīlu. Un šeit atradu somu, kas man ļaus ar viņu būt vēl tuvāk. Protams, stilīga un dārga.

 

Mani pirmie sirmie! Maijs 22, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Marta @ 2:32 pēcpusdienā
Tags: , ,

Diemžēl nenāku ar labiem jaunumiem. Šodien konstatēju, ka man ir daži sirmi mati. SIRMI! Draugi palīdzēja saskaitīt piecus. Varbūt ir vairāk.GreyHairgrey hair_animegrey hair_anime

Manā ģimenē vecāki nesāka sirmot tik agri, varbūt vien kādus desmit gadus atpakaļ. Taču man ir arī māsa, kas viltīgi matus krāso, tāpēc nav skaidri zināms, cik sirma ir viņa.

Vispār kādu laiku pagaudoju, bet tad pie pusdienu galda mani draugi atzinās par saviem sirmajiem matiem. Nevarētu teikt, ka palika labāk, jo man likās, ka mani tas pirms gadiem 40 jau nu tiešām nepiemeklēs. Taču sapratu, ka jāsamierinās. Neiešu taču tāpēc matus plēst ārā vai arī histēriski krāsot. Varbūt vienīgi fotokamerai griezīšu otru pusi. Un vēl, nāksies pārstāt smīkņāt par citiem jauniem sirmiem cilvēkiem. :)

 

Tīņi – es esmu ar jums! Maijs 9, 2009

Fails atrodas: kleitas — Laura @ 11:27 pēcpusdienā
Tags: , , , , , ,

Tīnes kleitaPirms nedēļas dodoties pārgājienā man tika “uzbraukts”, ka es izskatos pēc tīnes. Un es nesapratu:
1. Ja cilvēks dodas pārgājienā uz mežu, vai viņam ir jāvelk vakarkleita?
2. Ja cilvēks ir nokrāsojis matus mazliet rudus un atspraudis tos ar sprādzi, jo vējainā dienā tie lien acīs – vai tā ir bērnišķības pazīme?

Tā nu uzklausot šo te piezīmi par manu izskatu, es apstulbu. Mani nemaz neuztrauc, ka brīvdienā meža pastaigā es atgādinu sevi 14 gadu vecumā, jo tas taču ir burvīgi izskatīties par 10 gadiem jaunākai. :) Man nepatīk tas, ka “tīnis”  ir apzīmētājs ar smīna pieskaņu. Un vispār es 14 gados izskatījos daudz stilīgāk nekā todien mežā.

Tīņa vecums man bija burvīgs – daudz notikumu un izvēles iespēju, tikpat daudz frizūru un matu krāsu. Un galvenais es toreiz biju daudz interesantāka, nekā tagad. Tāpēc es esmu par tīņiem! Un arī par to, ka mežā katrs iet tā kā vēlas.

Pievienoju lielisku “tīņu” kleitu. Un “tīņu” tāpēc, ka tai ir rakturs un skats uz dzīvi, kas ir stipri vien tālu no parastā pelēkā “jaunietes” dzīves redzējuma.

 

Pati esence Maijs 8, 2009

Fails atrodas: atklājumi, kleitas — Laura @ 11:29 pēcpusdienā
Tags: , , , , , , , , , ,

Vakar biju uz British Council semināru, kas bija riktīgi iedvesmojošs un pat varētu teikt, ka padeva trepes, lai es varētu izkāpt no sava eksistenciāli filosofiskā grāvja. Te nu es esmu-  atkal ar galvu augšā un dodos tālāk. vasaras vieglums

Tikko Rimi iegādājos žurnāla Ievas numuru – pērku to reti, jo tas neraksta par neko tādu, ko kādreiz vēlētos lasīt. Šoreiz piesaistīja māmiņ dienai veltītais numurs – nodomāju, ka tad jau vismaz viens raksts gan jau mani interesēs. Modele Una Gavare tikusi jau pie piektā mazuļa un plāns ir uz astoņiem. Aktrisei Regīnai Razumai ir sešas māsas – viņas mammai septiņas meitas. Un tā tālāk. Taču mani iepriecināja kas cits. Tā bija Initas redaktores sleja. Atkailinoši atklāta un rūgta. Un ne miņas no pašterapijas tualetes ūdeņa, tikai pati esence.

Iepriekšminētajā semināra tika izteikta doma, ka nav svarīgi, ko tu dari, svarīgi ir, kas tu esi. Citā dzīves posmā man šie vārdi liktos pilnīgi banāli, tāpat arī Initas sleja izraisītu vieglu smīnu. Taču tieši vakar un šodien, šīs divas lietas, atveda mani par vienu lielu soli tuvāk tam, kas es esmu un gribētu būt.

Turpinājums sekos.

P.S. Kleita, ir labi būt atpakaļ! :) Tāpēc attēlā kaut kas vasarīgs, viegls un atbrīvots. Tāda būs mana vasara.

 

Cienījamas Bābeles maukas Maijs 2, 2009

Fails atrodas: grāmatas — Marta @ 6:27 pēcpusdienā
Tags: , , , , , , ,

Izlasīju mazliet interesantu grāmatu: Īens Votsons “Bābeles maukas”.

Grāmatu izvēlējos pēc nosaukuma, kas likās dzirdēts un nedaudz seksīgs, lai gan grāmatas vāks un fantastikas žanrs nelikās ne cik saistoši. Vāka dizains pat visai atbaidošs:babeles_maukas

Fantastikas “Bābeles maukas” laikam vairāk piemērotas tiem, kas zina, kas ir klasiskās Bābeles maukas. Es starp tiem neesmu. Man sanāk vien tāda kā palasīšanās, par to kā autors iedomājies mīlas, zelta un baudas stāstiņu senajā Bābelē. Un nesliktu stāstiņu. Es noticu teju visam un baudu senatnīgo vidi kā sev nepazīstamu un jaunatklājamu. Lasot izjūtu verga iededzināto zīmi uz vaiga un spilgti iedomājos seksuālu aktu ar sievieti lauvas ādā.

Romānam ir interesants sižets, kas ieved lasītāju Arizonas tuksnesī, kur amerikāņu pētnieki uzbūvējuši senās Bābeles imitāciju. Tur ierodas pārītis mūsdienu ziņkārīgo, izglītoto amerikāņu, kas vēlas iejusties antīkajos laikos. Puisis vēlas kļūt par īstu babilonieti, savukārt meitene par Bābeles mauku (neslikta un salīdzinoši cienījama vēlēšanās šajā vietā uz zemes). Babiloniešiem varenā Amerika neeksistē, jo viņi ir veiksmīgi eksperimentu un ziņkārības objekti.

Brīžiem “Bābeles maukas” mulsina un šokē ar naturālām un brutālām ainām, brīžiem iepriecina ar tām. Dažus citātus skatīt tālāk. (vairāk…)

 

“Blūza brāļi” Vappu laikā Aprīlis 24, 2009

Pēdējā gada laikā esmu diezgan intensīvi iepazinusies ar tehniskās universitātes studentiem, kas allaž, uzzinot manu studiju specialitāti, izrāda nelielu apbrīnu un pauž, cik tas noteikti ir interesanti. Jā, žurnālistiku studēt ir interesanti, bet kopš pazīstu šo plašo tehnisko studentu loku, es mēdzu apskaust arī viņus. Piemēram, šajā laikā vappu jeb maija svētku laikā. Uz to, ka man taču beidzot būtu viņi jāapskauž, viņi man norādīja paši, lai gan man jau  pašai bija skaidrs, ka tieši tas ar mani notiek.

Jau divas dienas Tamperē svinam Vappu un svinības turpināsies vēl vismaz nedēļu vai pusotru. Tas ir ideāls laiks, kad būt studentam, tūristam vai vienkāršam somam Somijā. Šajā laikā valda trakulības, pārģērbšanas un piedzeršanās. Kāds soms vakar sašutis sprauslāja, ka nupat nejauši iedzēris ko bezalkoholisku un tas izjaucis viņa šā gada vappu apņemšanos.

Un smieklīgi, ka šis ir jau mans trešais vappu Tamperē, bet es arvien vēl tik daudz nezinu. Tomēr ar katru gadu manas svinības paliek garākas un intensīvākas. Aizvakar klausījos Big Band koncertu, kur muzikanti jautros tērpos saģērbušies vairāk spēlēja savam priekam un iesildījās savai pirts ballītei, ne tik daudz citiem. Bet tāpat patīkami. Savukārt vakar baudīju ekskluzīvu iespēju un skatījos Vappu filmu – The Blues Brothers.

Tā nav vienkārša filmas skatīšanās. Tai ir jāgatavojas, jāstāv rindā un tad tā ir īpaši jāskatās. Pie tās ir jādejo, to ir jāmīl un jāapbrīno. Tradīcija turpinās jau aptuveni 20 gadus.

Filmu katru gadu šajā laikā izrāda vietējais rajona kino teātris. Lai filmu redzētu nevar vienkārši nopirkt biļeti, un ja tā būtu, tad no tās nebūtu nekāda jēga. Uz filmu ir jāstāv rindā. Lai noteikti to redzētu, rinda jāieņem trīs stundas iepriekš. Ja palaimējas, laiks ir jauks un var brīvi sēdēt kino pagalmā, sauļoties un ar alkoholu sagatavoties filmas noskaņai. Ģērbšanās stils – meitenes kā mūķenes ar mazliet vai pamatīgi vieglprātīgu pieskaņu, puiši – hūtēs, melnās baķenēs, saulesbrillēs un uzvalkā ar baltu kreklu. Vēl pastāv arī puišu pirts variants, kur uzvalka vietā mugurā ir vien dvielis. Viss dabiski, nekādas šmaukšanās ar apakšbiksēm saunā nenotiek. (Mūķenēm filmā gan nav nekāda loma, taču tā ir vietējo meiteņu ilgu gadu izstrādāta tradīcija, lai pieskaņotos puišiem.) Sīkāk skatīt bildēs, kas gan telefona kameras dēļ mazliet miglainas:

Filma ir diezgan dramatiska, kur galvenie varoņi vienmēr ir īpaši veiksmīgi. Par filmu pat nav vērts daudz runāt. Tā ir jautra, bet vēl jautrāka Vappu laikā. Skatītājiem ir pienākums zināt, kurā brīdī filmas varoņi dzied un dejo, lai paši mestos ekrāna priekšā un sekotu viņu paraugam. Tāpat nav slikti zināt, ko kurš varonis kurā brīdī saka, lai to pateiktu reizē ar aktieriem. Alkoholu ienest zālē nav aizliegts.

Lipīgākā filmas dziesma:

Pēc filmas ideāli svinības būtu turpināt ar Vappu laika alkoholisko paštaisīto limonādi Sima. Limonāde paliekot alkoholiska, ja to gatavina vairāk dienas nekā receptē norādīts.

Tad kāpēc jāskauž, ja reiz pati tur piedalījos? Tāpēc, ka bez “sakariem” es par to nebūtu uzzinājusi. Sociālo un citu akadēmisku zinātņu studenti šādās izpriecās parasti nepiedalās, vai nu par to nezinot, vai arī augstprātīgi ignorējot. Man skauž, ka mani studiju biedri nav tik tradīciju bagāti un jautri. Bet nu nepārmērīgi un labdabīgi protams.

 

Es esmu Aprīlis 16, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Laura @ 11:22 pēcpusdienā
Tags: , , ,

krišsEs tikai gribēju pateikt, ka es vēl esmu. :) Rīt ir piektdiena un tas, protams, ir patīkami. Lasu 100 vientulības gadus un japāņu klasiķa stāstus. Eju uz darbu. Nāku mājās. Priecājos par Krišu. Lepojos ar vīru. Un domāju. Kad izdomāšu – noteikti uzrkastīšu.

 

Tomēr pievienojos Twitterim Aprīlis 16, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Marta @ 6:41 pēcpusdienā
Tags: , , , ,

Tā. Šodien pieņēmu lēmumu tomēr arī vīterot. Par to jau prātoju aptuveni pusgadu. Janvārī vēl biju cieši pārliecināta, ka man nav īsti kā pielietot 140 publiskas rakstu zīmes un es jau tā nevisai bieži spēju atrast blogu ierakstu tēmas. Taču šodien izlasīju rakstu IHT un tas kaut kā mani mazliet motivēja.

Es loģiski mazliet sekoju līdzi kā šīs lietiņas Latvijā attīstās, taču IHT pieminējis sirdi kutinošu situāciju, kā ārsts meklējis diagnozi savam pacientam twiterī un iespējams atradis. Jā, protams šādu gadījumu ir pavisam nedaudz, kad čivināšana tiešām ir kaut ko iespaidojusi un galvenokārt tā man vien atņems vēl kādu daļu laika, bet tomēr japamēģina.

Tā nu, ja pārlieku nekautrēšos, mana mini sprēgāšana būs atrodama zem manai jaunībai vēl piedodama segvārda  – @sodiba.

 

Kleita sapnii Aprīlis 2, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Marta @ 9:52 priekšpusdienā
Tags: , , ,

Shim datoram nav latvieshu valodas klaviatuura, tapec rakstu, kaa varu..

Pedeejaa laikaa sapnjoju par visaadaam gruutaam un vieglaakaam lietaam saistiibaa ar manu dziivi, bet shonakt sapnis bija citaadaaks. Sapnii redzeeju Kleitu – sho blogu..

Tatad sapnis: man ir saruna ar Lauru. Vinja man cieshi skataas aciis un saka: ” Man diemzel tev kas jaasaka. Es vairs nevaru turpinat rakstiit Kleitaa. Es to vairs nedariishu! Tas ir beidzies!” (Gluzi kaa beidzot attieciibas.) Es shai saku, ka zinu, ka tev nav laika, un  ka nu nav jau obligaati vienmer jaaraksta, gan jau atkal atnaaks laiks, kad kaut kas vienkarshi uzrakstiisies..  Bet vinja saka, ka nee.. shoreiz ir citaadi. Vinja nevis plaano paarstaat rakstiit.. bet grib parstaat rakstiit Kleitaa.. Vinjai tagad bushot tikai savs personigais emuaars un muusu kopblogoshana ir beigusies. Vinja esot izaugusi no Kleitas un ir laiks kam citam.

Un tad es paraadu uff.. seju un sapnis beidzas.

Ko teiksiet sapnju tulkotaaji?

 

Sīpolainie atklājumi Marts 25, 2009

Fails atrodas: atklājumi, ēdieni — Marta @ 12:24 priekšpusdienā
Tags: , , , , , , , , ,

Kopš esmu izceļojusi uz Somiju, ar mani ir notikušas pārmaiņas. Protams, dažādas, taču šodien satrieca kāda gastronomiskas dabas..

Es notiesāju krietnu gabalu sīpolu picas un gribēju vēl!!pizza-cipolla

Ar sīpoliem es īpaši nedraudzējos, taču ja tie ir izvārīti zupā, iecepti sautējumos vai kotletēs, tad mani īpaši nekaitina. Taču jau pirms trīs gadiem, kad te piedzīvoju Erasmus, ar mani sāka notikt pārmaiņas.

Es dzīvoju kopā vienā dzīvoklī ar ķīniešu izcelsmes puisi, kas nemacēja gatavot, taču skaidri zināja, ka sīpoliem ik dienas ir jābūt viņa ēdienkartē. Tā nu mūsu dzīvoklis pastāvīgi oda pēc sīpoliem, līdz kādu dienu man to smaka pārvērtās par smaržu. Tā taču uz laiku bija mana māju smarža.

Tā nu sāku eksperimentēt ar ļoti labi saceptiem sīpoliem, tā lai tie nekraukšķ. Gardi:).

Manas sīpolu gardēža dienas turpinājās un ikdienišķie makaroni ar tomātu mērci un zilo sieru tagad noteikti garšo krietni labāk ar saceptiem sīpoliem. (Parasti es  gan sīpolus diez ko nejūtu, tomēr kaut kā kopējā garša liekas uzlabojusies.)

Un šodien, kārtējo reizi nokaitināju draugus un paziņas ar paziņojumu, lai lūdzu viņi, picu cepot, neliek klāt sīpolus, vai arī vismaz sagriež tos lielos gabalos, lai varu tos izmakšķerēt ārā.. Bet tad kāda itāļu meitene paziņoja, ka viņai gan padomā, kas cits – baltā sīpolu pica. Tā neko. Garšīgi. Nezinu, kā gan būtu apēst veselu picu tikai ar sīpoliem, bet kā viena no picas šķēlēm, tā noteikti ir aizraujoša.

Uz kurieni tas mani ved?

Recepti skatīt tālāk..

(vairāk…)

 

Labs darījums Marts 17, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Laura @ 10:09 pēcpusdienā
Tags: , , , , ,

rīta kleitaŠodien sēžot pie manikīres izlasīju, ka kleitas ir modē, jo cilvēki baidoties par savu nākotni un tās palīdzot aizmirsties. Ap 2010. gadu kleitu ilgā popularitāte beigšoties, jo visas krīzes būs galā un cilvēki atkal būšot laimīgi.

Mjā… izklausās labs darījums skaista kleita pret skaistu laimi.

Starp citu avots ir žurnāls L’Officiel, tā marta numurā bija ne tikai smukas kleitas, interesanti raksti, bet arī neierasti daudz reklāmas. Un tas radīja sajūtu, ka var jau būt, ka Zeme vēl griežas. :)

 

Jautras cepures Marts 11, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Marta @ 1:24 pēcpusdienā
Tags: , , , , , ,

Nedēļas nogalē pabiju Lahti slēpošanas sacensībās, kur, cīnoties ar aukstumu un mērenu interesi par apkārt notiekošo, novēroju milzum daudz brīnišķīgu cepuru. Izmantojot jaunu rīku, tās arī nodemonstrēšu:

Un vispār arī Somijas prezidentei Tarjai Halonenai nav nekādu iebildumu staigāt tādās pašās cepurēs kā tautai, kuru viņa reprezentē.

 

Solījums sev Marts 10, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Laura @ 2:14 pēcpusdienā

Kad būs vairāk saules un mazāk šļurgas es sākšu atkal rakstīt.

 

KJFG No.5 – ououou! Marts 5, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Marta @ 12:50 pēcpusdienā
Tags: , , , , , , , , ,

Vakar Tamperē sākās Filmu festivāls. Liela filmu dažādība.

Noskatījos vienu no starptautiskā filmu konkursa filmu izlasēm un pēc vairākām nopietnām filmiņām, izsmējos pie šīs:

 

Sniegavīri Marts 5, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Marta @ 11:58 priekšpusdienā
Tags: , , , , ,

Līdz ar atkušņa iestāšanos, iestājies ideāls laiks sniegavīriem.

Tamperes pilsētas centrālajā laukumā sašķūrēto sniegu vietējie izmatojuši lietderīgi un tagad tur slejas teju divdesmit dažādi sniegavīri. Ik viens var šo kolekciju papildināt ar savējo. Izskatās gan, ka laiki grūti un gandrīz visi burkāni no sniegavīriem aizmukuši. Taču vairākiem priekšā plāksnītes ar palīdzības saucieniem – APUA! Kas zina, vai tas izkušanas,vai kā cita dēļ.

 

Uz milzu ezera – slēpot Februāris 22, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Marta @ 5:40 pēcpusdienā
Tags: , , , , , , , ,

Izmēģināju ko jaunu distanču slēpošanas jomā, kā arī atklāju vēl vienu Tamperes seju.

Es te dzīvoju blakus reģiona lielākajam ezeram vārdā Näsijärvi. Ezers tik liels, ka teju nevar redzēt ne galu, ne malas. Vasarā, braucot ar riteņiem, virzienā uz dullo vēl pēc 20 km pie tā paša ezera bijām.

Tagad ziemā, ik dienas braucot vai ejot garām ezeram, redzu, ka cilvēku pa aizsalušo ezeru klīst un nodomāju, ka jāpaklīst man arī.

Paņēmu slēpes un devos ezera virzienā. Te ezeru iekļauj nelielas klintis, uz kurām siltā laikā forši piknikot vai sauļoties. Taču tagad pa šīm klintīm jākāpj ezeram virsū. Mazliet bailīgi, lai gan krietns sals jau teju divus mēnešus. Bet neko. Uzkāpju, apvelku slēpes un meklēju kādu galamērķi.

Kaut kur tālumā ieraugu baru cilvēku sapulcējušos pie nelielas bākas un arī pūķus tur lidināmies. Mērķis atrasts. Tā nu pa līdzenu vietu un bez ieslēpotām sliedēm cīnījos, lai nokļūtu sava galamērķī. Es pieņemu, ka Latvijā šāda slēpošanas tehnika ir gana ierasta.. te un manā pieredzē, nav. Vienmēr esmu slēpojusi apgaismotās, labiekārtotās slēpošanas takās ar krietniem kalniņiem. Bet neko.. jaunā ainava bija tik aizraujoša, ka straujo nogurumu un greizo slēpošanu tik ļoti nemanīju.

Galamērķī tiešām pūķotāji, bāka, kas izrādās atrodas uz nelielas klinšu saliņas, un kafejnīca teltī. Kafejnīcā iegādājami silti dzērieni un cīsiņi. Ļoti man gribējās to cīsiņu, bet es naudu, slēpojot, līdzi neiedomājos paņemt. Tā nu ar muguru pret siltajiem cīsiņiem apsēdos uz klinšu saliņas un ļāvu skarbajam vējam ezera vidū mani paplosīt. he:)

nasijarvi

Vēl uz ezera atklāju izveidotu aptuveni 2 metrus platu slidošanas ceļu, kura gali gan sniedzas citos Tamperes rajonos un man vairs nebija spēka tos izpētīt. Jā, atpakaļceļš bija visai pagrūts. Pretvējš un nogurums. Tāpat būtu sirdij mierīgāk ar kādu kompanjonu, jo tomēr vienai klīst pa nepazīstamu, it kā aizsalušu, ezeru nav super omulīgi.

 

Pārsteiguma ballīte – nu tā tā Februāris 20, 2009

Šī jau ir gana pasena ballīte, taču piektdienas vakarā, mājās sēžot, gluži vai laikā to atcerēties.

Nekad nebiju piedalījusies pārsteiguma dzimšanas dienas ballītē un nekad neviens tādu arī man nav uzrīkojis. Man īsti pārsteigumi nepatīk. Varbūt arī patīk, bet mazliet bail no tiem, jo ja nu manis ieplānotais man aizvien interesē vairāk nekā pārsteigums.. vai kaut kā tā. Bet es domāju, ka iekviens cer, ka kādreiz dzīvē, kādam izdosies uzrīkot kaut ko pārsteidzošu tieši tev!

Nu lūk. Te Tamperē ir viens tāds kārtējais internacionālais pārītis – somu meitene un flāmu izcelsmes beļģu puisis. Pārītis satikās, puisim stopojot Somijā, un meitene itin žigli piedāvājās viņu izmitināt un iekrita mīlas slazdā, kas ilgst jau vairākus gadus. Un tā nu šogad šī sadomājusi, ka puisim ir laiks pārsteiguma ballītei dzimšanas dienā. Nevarētu teikt, ka viņam ir daudz draugu, ko ielūgt, tāpēc ielūgti tiek teju visi, kas ar šo kaut mazliet saskārušies.. arī es:).

Ballīte tiek rīkota nevis dzimšanas dienā, bet piektdienā. Jokaini, manuprāt, bet nu vismaz garantēti, ka lielākā daļa cilvēku izrādīs atsaucību piedalīties.

Sākotnēji tiek sadomāts, ka puisis tiek izvilināts kaut kur ārā un tikmēr viesi sapulcējas dzīvoklī. Taču plāns neizdodas, jo rodas pārāk daudz jautājumu. Plāns divi nostrādā un ir pat asprātīgs, bet ļoti nepraktisks. Tiek izdomāts, ka pie pārīša nakšņot pieteicies kāds naktsmītnes meklētājs (coach seeker) no Belģijas, kurš it kā tajā vakarā ierodas Tamperes stacijā. Tiek atrasta reāla persona, kas pat samesidžojās ar vakara vaininieku.

Tā nu čalītis ierodas stacijā, bet tur priekšā viņu gaida aptuveni 15 cilvēku bariņš, kas dzied.. Tiek spēlēta vijole, flauta, ģitāra un vēl kaut kādi instrumenti. Un visi salst, jo ārā aptuveni -18 grādi.muzikji_stacijaa

Tad viesi dodas uz ļoti tuvu esošo dzīvokli, kur priekšā gaida nesen ceptas kanēļmaizītes:).

Diemžēl izskatījās, ka pārsteigums likās patīkamāks meitenei un ciemiņiem nevis ex-gaviļniekam. Ierodoties stacijā viņa seja bija pat saviebta (nu mazliet:)), ar mākslīgu smaidu un piepūli, apkampjot visus viesus. Likās, ka nav ielūgts kāds, kuru viņš būtu vēlējies redzēt. Tāpat arī ielūgti tādi, kas viņam neko absolūti nenozīmē – kā, piemēram, es.

Vēl kāda praktiska detaļa, par kuru šādos gadījumos tomēr ir jāpiedomā ir.. apģērbs. Nevis salstošo ciemiņu, bet gan viņa. Viņš visu vakaru pavadīja vecā bītlenē, jo tādā bija ieradies stacijā savākt dīvāna meklētāju.

 

Nejauši Valentīndienā Februāris 17, 2009

Valentīndienu neesmu svinējusi kopš kādas ceturtās piektās klases, kad ar puikām krustām šķērsām apmainījāmies mīlestības vēstulēm, atklājot to, ka tieši viņš ir tas, kas iekritis sirdī. Toreiz tas bija dikti patīkami, jo šajā vecumā nez kāpēc patiku tam, kurš patika man. Vēlāk gan šādas vai tādas vēstules izpalika un nekad vairs tā arī nav atgriezušās.

Arī esot attiecībās šī diena bijusi nebijusi. Protams, ka es nesūdzētos, ja kaut kas debesķīgs vai vienkārši patīkams būtu atgadījies. Tomēr, ne.

Šis gads nebija izņēmums. Nekas netika plānots, bet sestdien kādā brīdī (sākotnēji pat mazliet negribīgi) attapos Pasaules Čempionāta Kyykkas sporta veidā norises vietā, ap simt ļaužu priekšā, kaila, karstā āra baļļā, ar viņu sev blakus. Mēma, bet dikti smaidīga.

Tās nebija svinības, ne mīlestības apliecinājums. Tā bija karsta vanna lielā aukstumā, ļaužu priekšā, kas brīžiem uzņēma vairāk nosalušos nekā vietas. Tā satrauca ar savu kautrības trūkumu, aizrāva kā jaunatklājums un sildīja kā pienākas.

Nejauši skaisti!

P.S Lūdzu You Tube nemeklējiet čempionāta ierakstus! :)

 

Laurai dzimšanas dienā! Februāris 12, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Marta @ 2:27 priekšpusdienā
Tags: , , , , ,

Dārgā draudzene,

Mums gan pēdējā gada laikā nav izdevies pavadīt kopā pietiekamu daudzumu laika, tomēr tev jazina, ka turu tevi cienījamā un mīlamā sirdskambarī.

Lai tavi 24 būtu tikpat sasodīti skaisti kā manējie (egoistiskais apsveikums)!

Lai tavi 24 būtu neparasti, aizraujoši, bagātinoši un neaizmirstami! Tāpat arī jautri, jauneklīgi un dauzonīgi! Vēl lai tev šogad pietiek laika, spēka, pacietības, intereses un harmonijas! Un vēl lērums sajūtu un sasniegumu! (nesavtīgais apsveikums)

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Mīlu!

 

It’s business time Februāris 9, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Laura @ 12:00 priekšpusdienā

bedpostedKādreiz iedomājos, cik tomēr būtu jauki pēc kādiem 50 gadiem atcerēties cik reižu, kā un ar ko savā dzīvē esmu mīlējusies. IR, beidzot ir iespēja!

www.bedposted.com

Pieteicos izmēģinājuma versijai. Šovakar veikšu pirmo ierakstu. ;)

 

TH!NK – platforma 81 ES blogerim Februāris 2, 2009

Fails atrodas: žurnālistika — Marta @ 1:24 priekšpusdienā
Tags: , , , , , ,

Esmu iesaistījusies jaunā avantūrā – blogošanā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas norisināsies jūnijā. Projekts TH!NK ABOUT IT izveidots, lai motivētu Eiropas Savienības pilsoņus būt atsaucīgākiem un iesaistītākiem ES politikas veidošanā.

Šodien ir pirmā diena, kad saite, kurā ierakstus veido ap 80 blogeru, ir uzsākusi savu bloga dzīvi un diemžēl mani pārņēma vilšanās. Haoss, jo vienā platformā blogo tik daudzi, teju vienveidīgi ieraksti – cik ļoti eiropeiski mēs esam -  un vizuāli nepārskatāmi. Izskatās, ka bez pašiem projekta dalībniekiem un dažiem viņu draugiem lasītāju nebūs. Taču tā ir vien pirmā diena un blogeri rādās arvien vēl sajūsmā par ES dāsnumu un apmaksāto 2 dienu semināru Briselē. Un sajūsmai ir pamats.

Aizgājušās nedēļas sākumā Brisele pulcēja kopā pa trim jauniešiem un arī sirmiem blogeriem no katras ES dalībvalstis, kur centās izglītot un aizraut par to, cik kolosāli būtu blogot par EP un Eiropu kopumā.

Pirmā diena pagāja sarunās, par to, cik īpaši mēs katrs esam:). Dalībniekus priecēja tādi paši īpašie viesi, kas stāstīja par savu neparastumu un blogošanas pieredzi. Mēs saņēmām padomus kā tehnoloģiski modernāk (piemēram ar Flip kameru) veidot savus ierakstus, kā neintegrēt twiteri ar facebook un kā ar diviem klikšķiem, nekopējot adreses, nopublicēt video no YouTube. Tāpat dzirdējām, ka nekas neizglābs blogeri no publiskās pašnāvības, ja tas būs neorģināls, garlaicīgs un masu informācijas izplatītājs.

Otrajā dienā teju visus wireless limitētā telpā garlaikoja EP birokrāti. Pirmo reizi viesojoties EP pērn oktobrī, man viņi likās sasodīti interesanti savā pelēcībā. Taču šoreiz, atrodoties citā auditorijā un skatoties atkārtojumu runām par neko riņķī apkārt, nespēju aizrauties. Jautri bija vien mirklī, kad kādas politiskās grupas runas persona atzina, ka grupas blogā netiek pieļauti komentāri, lai izvairītos no konkurentu ļaunprātīga negatīvisma. Šāds fakts izraisīja līdzīgu blogeru sašutumu kā mediju pētnieku atzinums, ka blogeri tie paši žurnālisti vien ir, tikai vēl amatieri.

Tomēr kā jau atzinu sajūsmai ir pamats. Satiku jaunu meiteni no Beļģijas, kas aizraujas ar bērnu grāmatu rakstīšanu un publicēšanu; sirmu īru kungu, kas dienas vada Minhenē atlasot nozīmīgas žurnālu izdevniecības publikāciju saturu un norādīja man, cik neticami man būs rudenī atrast darbu; somu meiteni, kas apprecējusies jauna un visu laiku aplauž savu kaislīgo vēlmi padzīvot Francijā; lietuvieti, kas atzīst, ka viņai vairāk draugu ir virtuāli nekā dzīvē un ka viņa ir jaunmodīgā aptauju tipa blogere; holandieti, kas aizraujas ar sociālo mārketingu un web dizaina konsultācijām, un kurai politika ir šķērma, taču TH!NK projekts aizraujošs; itāļu puisi, kas tirgojas netā un patiesi nomaksā visus nodokļus; slovāku puisi, kas studē politikas zinātni un atzina, ka blogojis, taču blogs nomiris, u.c.

Tāpat satiku pārējās divas latviešu meitenes, kas mūs pārstāvēs šajā projektā – Agniju Kazušu un Anitu Kalmani. Abas man zināmas, abas aktīvas un abas līdz projekta sākumam ar blogiem nav saskārušās.

Tagad cītīgi jādomā, ko pati varētu radīt priekš TH!NK, lai žigli nekatapultētos, bet saglabātu intrigu sev un attīstītu prasmes rakstīt angliski.

Un ak jā.. tas ir konkurss ar balvām – iphone un makintošs šogad turpina būt modē.

P.S Kleitu lasi arī kleita.espati.lv/

 

Taupīgais zaķis Februāris 1, 2009

Fails atrodas: atklājumi — Laura @ 9:18 pēcpusdienā
Tags: , , , , , , ,

KarteVakar lidostā sagaidīju ģimeni no slēpošanas ceļojuma. Mazais Aleksis 4 gadu vecumā visus pārsteidzis un 3 dienas braucis pats pa zilo trasi. Vēl mazākais Pēterītis 12 stundas nosēdējis savai mammai klēpī. Ir atvestas dāvanas. Notiek rosība un stress. Kamēr astoņi cilvēki mēģina vienoties kurā mašīnā bāzīs slēpes, es  cilpodama kā zaķis, aši dodos samaksāt par stāvvietu.
Ārā auksts – paši zināt. Kad automāts atsakās piekto reizi pieņemt manu laša monētu, pielecu pie lodziņa un, tirinādamās no aukstuma, pieklavēju. Hmmm… atver tiešām smuks jauns vīrietis. Vai pie vainas bija labais noskaņojums vai pirms 2 stundām iedzertā vīna glāze, netipiski sev, uzsāku small talk par skaudrajiem laikapstākļiem.

VIŅŠ: 2 latiņi būs…
ES: Kā 2! Tikko bija automātā lats un tagad jau divi! (Vēljoprojām ir auksts, instinktīvi uzsmaidu, norisinās abpusēja neverbālā komunikācija.)
VIŅŠ: Bet tikko pārgāja minūte pāri pusstundai un nu ir 2 lati.
ES: Nu beidziet taču – ārā ir tik auksts!

Pēc pārdomu brīža – viņš padevās un atļāva man samaksāt tikai pusi no oficiālās summas jebšu vienu latu. Sasmaidījāmies, es pateicos, novēlēju “Lai silti!”  un aizcilpoju pie salstošās ģimenes.

Var jau būt, ka tas bija mazliet koķeti – nu un? Ģimenes budžetam tāpat vienalga, kā es ietaupu. :)

P.S. Lasi Kleitu arī www.espati.lv

 

Pa ceļam Lillē Janvāris 28, 2009

Pēdējās nedēļas laikā sajutos mazliet eiropeiska. Galvenokārt to veicināja nevis tas milzīgais eiropiešu bars, ko satiku/satieku, bet transporta komunikācijas. Lidoju no Tamperes uz Helsinkiem un tad uz Briseli. Briselē iesēdos super ātrvilcienā, kas devās uz Londonu un pa ceļam izmeta mani Francijā, Lillē. Pēdējais posms tika paveikts pusstundas laikā! Kolosāli! Šlesers pat varētu palikt ministra amatā vēl kādu gadiņu, ja viņam izdotos ātrvilcienus, attiecīgā izmēra sliedes un aizraujošus maršrutus radīt arī Latvijai.:) Tās tādas fantāzijas. Tikmēr droši vien palikšu neziņā kā izskatās Vilņa, par Tallinu turpināšu neinteresēties un par citām pilsētām nemaz nerunāšu.

Taču Lille. Pirmais un pēdējais priekšstats par šo pilsētu  – tipiska Ziemeļfrancijas, Beļģijas un Holandes stila pilsētiņa. Ar mīlīgiem, kožleņu aplīmētiem un kurpju noapaļotiem bruģakmeņiem, romantiskām kafejnīcām, specifiskiem veikaliņiem un jautriem, skaļiem ļaudīm uz ielas. Lille izskatījās arī lieliska iepirkšanās pilsēta, kurā nesen atvēries arī Francijā iecienītais lielveikals Lafayette. Pat savā studenta trūcībā es kritu kārdinājumam un ar atlaidi manā īpašumā nonāca jauna kleita ziemai. Par to vēl runāt nevēlos:). Vispirms jāiekar tā skapī vai vēlreiz jāuzvelk.

Vēl Lillē atrodas otra prestižākā universitāte Francijā – Sciences Po Lille. Tur var mācīties politikas zinātni, jurisprudenci, Eiropas studijas, starptautiskās attiecības un socioloģiju ar tendenci uz žurnālistiku. Šīs skolas beidzējiem bezdarbs nedraud. Tā būs elite, bet vai cienījama, tas gan atkarīgs no katra paša (aktuāla moralizēšana).sciences_po_lille

Universitāte atrodas pilsētas nabadzīgākajā  – dienvidu – daļā. Dislokācijas vieta izvēlēta speciāli, lai celtu šī rajona prestižu. Franči atzīst, ka iespējams, daļēji nodoms ir pozitīvi piepildījies, taču arvien vēl izsauc mazāk sociālistiski noskaņoto pretenzijas un degunu raukšanu.

Vēl Lillē atrodami pārpildīti grāmatveikali un Wazemmes tirgus, kur var iegādāties svaigi ceptas vafeles ar cukurbiešu cukura pildījumu (tas man izklausaas maz ticami, jo draudzene, kas to skaidroja, arī neatšķir kāpostu no puķukāposta). Lai nu kā, bet saldas un gardas.

Pilsēta nekāda un kaut kāda. Atkal jāsaka, ka labāk jutos blakus esošajā Lomme (s) pilsetā. Tāpat kā labāk jutos Nemours (Nemūrā?) nevis Parīzē.

P.S Kleitu daļēji lasi arī kleita.espati.lv