Somijā esmu iemantojusi tādus draugus, ar kuriem jau otro gadu svinam dzimšanas dienas kopā. Izskatās, ka trešā kopīgā dzimšanas dienu svinēšanas gada nebūs.. jo būšu prom.
Šoreiz ciemojos pie sava tuvākā somu izcelsmes drauga - Markusa. Viņam šogad - 28. Foršs, inteliģents puisis, ar vērienu un ar ožu uz leģendārismu. Redzēju viņu ne tikai pašā ballītē, bet arī sagatavošanas procesā.
Ballītes tematika - saģērbties savās labākajās drēbēs un kurpēs ar nelielu smalkuma un lepnuma pieskaņu. Tematika un ballīte izziņota laicīgi ar e-pasta un facebook starpniecību, lai viesi var sagatavoties. Dzimšanas dienas svinības nav spontāns pasākums, jo ballīte, gaviļniekaprāt, kļūst kvalitatīvāka, ja šis tas iepriekš sagatavots.
Piemēram, lielākās raizes un lielākā aizrautība viņam bija ar dziesmu saraksta izveidi. Tā, lai mūzikas neaptrūktos visa vakara garumā, un lai viesi brīžiem varētu dziedāt līdzi, brīžiem uzdancot un citā brīdī vienkārši baudīt. Un pats jaukākais - viesiem nav teikšanas par to, kas šajā vakarā skanēs.
Labākās drēbes jubilāram - balts krekls, melna veste, šaura melna kaklasaite, melnas bikses un melnas boulinga kurpes. Smalki ar un bez lepnumu, un stāju. Pārējiem - galvenokārt melnas kleitiņas, krekli un skaistas rotas.
Viesu skaits - neierobežots, bet patīkams aptuveni līdz 15 cilvēku kompānija, ne visiem vienam otru savstarpēji pazīstot.
Mielasts - pašgatavoti pīrādziņi ar šampinjoniem, tomātu mērci un kazas sieru (īpatnēja kombinācija, bet garda). Dzērieni - visdažādākā veida tumšā alus šķirnes no dažādām valstīm, pasniegtas atšķirīgās lietoto preču veikalā iegādātās glāzēs (teju beļģu alus kultūras imitēšana), un vīns tiem, kam alus nav cieņā,
Interjers - viesistaba, kurai atbrīvots placis kustībai un disko bumba, kas gaismu spēlē liek noticēt, ka ārā snieg.
Dāvanas - lietota grāmata, cepure, kasete u.c. nieki, izglītības nolūkos iemainītas filmas, smieklīgas kartiņas un dzērieni.
Ballīte mājās beidzas līdz ar pirmā kaimiņa zvanu pie durvīm un tad uz klubu pēc gaviļnieka izvēles, protams.
Ballīte jauka un iedvesmo kādreiz arī pašai saņemties ko noorganizēt, nevis kā allaž divatā ar draugu vai draudzeni iemalkot ko dzirkstošu.
Kā mans vīrs saka: “Šī bija TĀ mēneša diena”. Tā mēneša diena, kad es nebiju nekas sabiedrībai - bet gan tikai sev, dēlam un savām mājām. Šodien pavadīju visu dienu mājās vienatnē ar sevi, Krišu, netīrām drēbēm, traukiem un citiem ideālās sievietes pienākumiem. Jocīgi, ka lai gan citreiz pēc šādas dienas esmu ellīgi feministiski noskaņota, šovakar jūtos lieliski atpūtusies. Bērna dienas ritms, trauku mazgājamās mašīnas gurdoņa, izvārīto un izcepto garaiņu gaisīgums atgrieza arī mani pie tādiem kā mierīgākiem sirdspukstiem.
nebija!) Es viņam piedāvāju ierasties laicīgāk, lai palīdzētu, taču viņš par šādu ideju parādīja tik saviebtu seju, ka viss bija skaidrs. Viņš ir manējais. Viņš atzinās, ka arī viņam neliekas sasodīti aizraujoši stundām ko griezt un gatavot, bet arī viņš nav gatavs, lai kāds mazpazīstams tajā palīdzētu.
Uz Čaka ielas jau gadiem izpārdošanu laikos vienmēr ar interesi gāju garām tieši vienam skatlogam. Tur veikala pārdevējas katras sezonas noslēgumā spēja pārvērst bezkāju plastmasas manekenes ar spicajām krūtīm par romantiskām laumiņām rozā kreppapīrā. Šodien bēdīga ziņa - tie aplīmēti ar dzletanām plēvēm. Bankrots. Izpārdod visu par gandrīz neko. Devos iekšā. Atlaides bija tiešām ievērojamas - tā piemēram, pārstilīgs caurspīdīgs peldkostīms no 350 - uz 75 Ls. Tad pārdevējas mani ieinteresēja par “ļivčikiem” - daži visai skaisti piemēri no 60 uz 15 Ls. Nu jā tikai bērna barošana ir pārvērtusi manas klasiskās C(ute) par neaktuaalajām D(angerous). Protams, ka šāda izmēra nav - pārdevēja gan ieteica nopirkt “jauko” izmēru tālākai nākotnei. Nopūtos un atteicu. Bet tad manām acīm uzmanību pievērsa stikla lete, zem kuras gulēja Kaut Kas interesantas formas ar rišiņām. Izrādās - etji pantalonchiki adīti no zīda diegiem. Eto shichas ochenj stilno i erotjichno. Hmmm… Atteicu, ka interesanti, tomēr pantaloniem vajag nobriest.
Krišam ir izlīdis pirmais zobs. Šodien viņš pirmo reizi pats saviem spēkiem pievarēja pusi istabas roņu stilā. Māte nu ir izslējusi savu pāva asti un nevar atrast ne mazāko iemeslu, kāpēc pasaulē būtu jānodarbojas ar tik mazsvarīgām lietām kā mācības.
Laura
Marta